Zaļais darījums paredz būtisku bioloģiski apsaimniekoto platību palielināšanu, bet kā lai audzētāji tiek galā ar augu aizsardzību no nezālēm, slimībām un kaitēkļiem? Slimību problēmu varētu vismaz daļēji risināt ar izturīgu šķirņu un hibrīdu izveidi un izvēli, pret kaitēkļiem var plašāk izmantot entomofāgus un mikrobioloģiskos līdzekļus, bet ar nezālēm ir grūtāk. 

Rindstarpu apstrāde atstāj nezāles starp augiem rindā, bet roboti vēl ilgi būs dārgi un mazām saimniecībām nepieejami. Kaplēšana ar rokām nav reāla ne tikai darbaroku trūkuma dēļ, tā ir arī ļoti dārga. Šī nav tikai Latvijas problēma, ar to saskaras audzētāji visā pasaulē, tāpēc ir vērts ieskatīties, kā to cenšas risināt citās valstīs.

Pētījums Nīderlandē

Piemēram, Nīderlandē pērn firma "Inagro" pētīja nezāļu ierobežošanas iespējas, audzējot sīpolus no sīksīpoliem, no dēstiem un ar tiešo sēju. Vairāku šķirņu salīdzinājums tika ierīkots firmas pētījumu saimniecībā bioloģiski apsaimniekotā laukā. Dēsti bija izaudzēti kūdras kubos, sēju veica ar pneimatisko sējmašīnu. Pērn Nīderlandē bija ļoti netipisks gads, jo pārmērīga augsnes mitruma dēļ sīpolus varēja sēt tikai maijā, ko paši holandieši uzskata par ļoti novēlotu. Augsne visā laukā tika sagatavota bez virskārtas apvēršanas, un visi sīpoli tika iestādīti un iesēti 3. maijā.

Cīņā ar nezālēm salīdzināja trīs paņēmienus: atsperzaru ecēšas; ierobežotas platības dēļ izmantoja riteņkapli (šādu mēdz izmantot arī Latvijas audzētāji); sēto sīpolu lauka daļā pirmās nezāles nodedzināja ar liesmu kultivatoru.