Lēmumus, arī tos, kas var kaitēt Latvijas dabai, pieņem politiķi.

Zeltainais šakālis jau labu laiku Latvijā ir medījams. Medību noteikumos teikts, ka zeltainais šakālis kā Latvijas faunai neraksturīga vai invazīva suga medījams no 15. jūlija līdz 31. martam. Taču atsevišķas personas, sev vien zināmu interešu vadītas, arvien skaļāk popularizē ideju, ka zeltainā šakāļa medības būtu aizliedzamas. Tāpēc medību un mežsaimniecības jomas profesionāļiem vaicājām, kā viņi vērtē vēlmi aizliegt šakāļu medības un kādu ietekmi tas atstātu uz zīdītāju un putnu populācijām, tajā skaitā aizsargājamām, kas Latvijā mīt pašlaik.

Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs:

“Jāsaka, tā ir ļoti komplicēta problēma, ar ko šobrīd nākas saskarties. Zeltainais šakālis daudzās Eiropas valstīs ienācis no dienvidiem dabiskā ceļā. Un līdz ar to šajās valstīs saglabājis aizsargājamas sugas statusu. Un rezultāts ir visai bēdīgs. Viens no piemēriem – Bulgārija. Savulaik to varēja uzskatīt par Eiropas stirnu lielvalsti. Bija lieliskas trofejas un augsta līmeņa sugas apsaimniekošana. Šobrīd līdzenumu teritorijās, kurās dominē šakālis, stirnu populācija ir ļoti neliela. Un problēmas nav tikai ar stirnām. Šakālis ir visēdājs un iemanās postīt arī dārzus, sējumus un stādījums. Tāpat viņš barībai izmanto visu, kas ir dzīvs. Bulgārijas gadījumā tie ir fazāni, bet mums tie būtu visi uz zemes ligzdojošie putni – irbes, rubeņi, medņi, pīles, zosis, gulbji. Turklāt šakālim ļoti patīk niedrāji, vietas, kas ir pietuvinātas ūdenstilpēm, īpaši apdraudētas būtu tieši pīļu sugas, no kurām zināmai daļai jau šobrīd populācijas samazinās un tiek noteikti medību ierobežojumi vai aizliegumi.