Sākotnējā iecere par nelielu mājiņu Vidzemē Inesei Kaktiņai pirms vairāk nekā diviem gadiem izvērtās daudz apjomīgākā un pat pārsteidzošā pirkumā – viņa iegādājās nolaistu un sen neapdzīvotu astoņu dzīvokļu namu Zemgalē, Jaunbērzes pagastā. 

Drosmīgo soli pavadījušas bažas – ak Dievs, kā tiksim ar šo galā –, tomēr baisu sajūtu nav bijis.

Šodien Inese 325 kvadrātmetrus plašo divstāvu sapņu māju, kurai vēl garš ceļš līdz gatavībai, jau apdzīvo kopā draugu Oskaru, meitu Beatrisi un Elizabeti ar dēlu Domeniku, kā arī kaķiem Maksi un Moricu. Ar abiem minkām saimniece šurp pārvācās aizpērn, kad bija saslimusi ar kovidu. Rūpējusies par veselību un kurinājusi krāsnis, lai izžāvētu mitros mūrus. Ikdienas darbs viņai saistīts ar ēdināšanas uzņēmumu "Resto-Rātors", kur ilgstoši strādājusi personāla vadībā, tagad pilda darba drošības speciālistes pienākumus, kas ļauj darboties arī attālināti.

Par aptuveni 1900. gadā būvētās mājas vēsturi viņai vēl maz ziņu. Jaunbērzes iedzīvotāji šo vietu sauc par zonu – tāpēc ka pēc Otrā pasaules kara šeit atradās vācu karagūstekņu darba nometne. Inese vairāk sliecas domāt, ka sākotnēji šī bijusi dzīvojamā māja, par ko liecina plānojums, logu un ieejas kāpņu izvietojums, taču jautājums vēl prasa pēc rūpīgākas izpētes.

Skurstenis ar stārķa ligzdu

Saimnieces optimisms ir apbrīnojams, kad viņa rāda fotogrāfijas, kādā stāvoklī ēku saņēmusi.