Viņš zēnībā ganīja govis sava dzimtā pagasta ganībās un ar izcilību pabeidza vienu no prestižākajām Krievijas karaskolām, viņa vadībā Igaunijas armija izcīnīja uzvaru savā Neatkarības karā, viņš organizēja valsts apvērsumu, piedalījās britu monarha kronēšanā, piedzīvoja paša izveidotās valsts un armijas bojāeju, viņa dzīve noslēdzās Vladimiras cietumā… Ģenerālis Johans Laidoners bija viens no visievērojamākajiem 20. gadsimta igauņiem.

Laidoners ir viens no vispazīstamākajiem Igaunijas virsniekiem, viens no tikai diviem karavīriem, kuri iekļauti ievērojamāko 20. gadsimta Igaunijas cilvēku sarakstā (otrs ir leģendārais Igaunijas Neatkarības kara varonis Juliuss Kuperjanovs). Noteiktā vēstures posmā šis izcilais igaunis bija cieši saistīts arī ar Latviju un mūsu brīvības izcīnīšanu.

stila – 31. janvārī) Krievijas Impērijas Vidzemes guberņas Vīlandes (tolaik Fellinas) apriņķa Vīlandes draudzes Vīratsi pagasta "Raba" mājās kalpa Jāka Laidonera un Mari Sārsenas ģimenē piedzima vēlākais Igaunijas brīvības cīņu varonis un ģenerālis Johans Laidoners.

Brīvprātīgais ar "jūtamu akcentu"

Pēc vispārējās izglītības iegūšanas viņš izvēlējās kļūt par karavīru, tāpat kā daudziem latviešu jaunekļiem, arī igauņiem kļūšana par Krievijas armijas virsnieku bija sava veida sociālais lifts, ļoti perspektīvs, lai veidotu turpmāko karjeru un iegūtu stāvokli sabiedrībā. 1901. gadā kā savvaļnieks (brīvprātīgais) iestājās Krievu Imperatora armijā (Русская Императорская армия). Dienēja Kauņas apkārtnē, 110. Kamas kājnieku pulkā, bet pēc gada viņu nosūtīja mācīties uz Viļņas karaskolu. Šo mācību iestādi J. Laidoners pabeidza 1905. gadā ar izcilību, ieguva pirmo virsnieka dienesta pakāpi un tad sekoja dienests dažādās krievu armijas vienībās Kaukāzā. 

1909. gadā viņš iestājās prestižajā krievu armijas Nikolaja Ģenerālštāba akadēmijā Pēterburgā – augstāko militāro mācību iestādi Krievijā, kuru pabeidza ar izcilību 1912. gadā. Mācību laikā Laidoners iepazinās ar poļu aristokrātu izcelsmes jaunkundzi Mariju Kruševsku, kura nedaudz vēlāk kļuva par viņa uzticamo dzīvesbiedreni līdz pat mūža galam, arī izsūtījumā. 1913. gadā viņiem piedzima dēls Mihails. Ģimenē sarunu valoda esot bijusi igauņu, arī laikabiedri atzīmēja, ka Laidoners krieviski esot runājis ar "jūtamu akcentu".