Miegs ir kā atpestīšana, kā glābjoša aizmiršanās no dienā piedzīvotajām šausmām un pārestībām.

Ansis Burke ir noslēpumains autors, kurš reiz izdevniecības "Latvijas Mediji" redakcijā ieradās ar pamatīgu manuskriptu – viņš nolēma publicēt savas atmiņas par dienestu padomju armijā, kur klāt vijās gan labi zināmās patiesības un fakti, gan arī viņa individuālie novērojumi. 

Neparasti bija tas, ka Ansis Burke, būdams armijas kinomehāniķis un fotogrāfs, ir pieredzējis vairāk nekā ierindas karavīrs. Fotogrāfa pienākumu veikšana viņam ļāva būt klāt dažādos interesantos, arī vēsturiskos notikumos. A. Burkem nevajadzēja (vismaz tādā apjomā kā ierindas karavīriem) nodarboties ar ierindas apmācību, militārās profesijas apgūšanu. Militāro mācību, personīgā ieroča apkopes, vispārējā dežūras dienesta, ēdināšanas un citu ikdienišķu armijas dzīves apgrūtinājumu kontekstā viņa dzīve armijā bija citāda.

Topošajā grāmatā autora saistošo un brīžiem nesaudzīgo, aso stāstījumu papildina plašs fotogrāfiju klāsts. Turklāt, kā zināms, vairumam armijā dienējušo fotogrāfiskās liecības no dienesta gadiem ir sižetiski ļoti ierobežotas un to ir skaitliski nedaudz. Anša Burkes gadījumā fotoliecības ir unikālas arī tāpēc, ka tās nebija nemaz tik viegli iznest no dienesta vietas, tomēr autors bija pielietojis dažādas tīri birokrātiskas viltības. Izdevniecība "Latvijas Mediji" grāmatā iekļāva tikai nelielu daļu no bagātīgā un vērtīgā materiāla, ļaujot autora balsij runāt skaļi izteiksmīgākajos attēlos un skarbos vārdos.