Senlaikos, kad nebija bērnudārzu, mazi bērni meitām un puišiem atšķirīgo anatomijas terminu vārdnīcu apguva lielākoties divos "masu pasākumos" – kāzās un Jāņos. Abi notikumi veltīti auglībai un veicina gribēšanu kuplināt saimi.

Vasaras lielākais notikums tepat pie namdurvīm! Gatavošanās svētkiem allaž paņem vairāk laika nekā paši svētki (un vairāk, nekā bija plānots), tāpēc jāsāk jau tagad! Vismaz ar šīs saules gadskārtas sagaidīšanas scenārija izveidi un māju sapošanu.

Daļa senatnes pētnieku gan min, ka atšķirībā no ķekatām, miežvilkiem vai mārtiņvečiem jāņabērni ar savu auglības vēstījumu vis negāja kurā katrā sētā, bet tikai tajās, kam appušķoti vārtu stabi, tādējādi dodot zīmi, ka še ir kādas nolūkojamas meitas. Var gan tuvumā dancojot apskatīt, gan asprātīgu vārdu pārmīt, gan pa nakts melnumu papardēs aizšmaukt. Turklāt draiskošanās ap uguni un naktsvidus peldes nudien nav bērniem domātas aktivitātes!

Visām zāļu vainadziņi

Dainā dzirdam, ka "Jāņu nakti nepazinu, kura māte, kura meita", jo visām zāļu vainadziņi galvā. To pašu var bilst par sievu un meitu neatšķiršanu: kā var noprast, šī bijusi vienīgā (?) reize gadā, kad viensētnieki dzimtas asiņu atjaukšanas nolūkā pievēra acis uz kreisajiem soļiem.