Latvijā arvien populārāka kļūst krāsošana ar dabiskām izejvielām. Savā pieredzē par audumu un dzijas krāsošanu ar augiem, koku mizām un citiem dabas materiāliem dalās Elīna Ozoliņa. Viņa ir arī sarakstījusi grāmatu par krāsošanu ar dabiskām izejvielām.

Eksperimenti

Elīna atklāj – eksperimentējot pieredzējusi arī neizdošanos, uzsitusi punus, kā viņa saka. Izrādījies, ka daļa augu un ogu nemaz neder krāsošanai, ja grib, lai krāsa būtu noturīga. 

“Nevajag tērēt laiku, krāsojot ar bietēm, mellenēm, avokado kauliņiem vai sīpolu mizām, jo rezultāts priecēs īsu laiku. Biešu krāsviela nespēj paliekoši pieķerties auduma šķiedrai, veidot partnerību. Tā audumu tikai nosmērē. Bet krāsvielai jāpieķeras audumam uz mūžu – jābūt daļai no tekstila, nevis pēc dažām mazgāšanas reizēm jāizskalojas vai saulē ātri jāizbalo.”

Piemēram, lai pārliecinātos, kādas pārmaiņas notiek ar sīpolu mizās krāsotiem zīda lakatiņiem, Elīna vērojusi, kā krāsojums mainās pēc mēneša, diviem, trim. Secinājusi, ka salīdzinoši ātri sākotnēji skaistais oranžais tonis pārvēršas neizteiksmīgi brūnganīgā. Tas pats noticis ar mellenēs nokrāsotiem zīda lakatiņiem – pēc kāda laika no skaistā violetā toņa nav bijis ne vēsts. 

“Šī pieredze mani mudināja skatīties, kuras dabiskās krāsvielas izmanto profesionālajā pasaulē. Ir ražotāji, kas audumus tā krāso metriem. Un ir ražotāji, kas piedāvā standartizētus, sertificētus ekstraktus, kas iegūti no augiem. Es tos arī izmantoju, lai būtu droša par rezultātu.”

Bez kodinātājiem neiztikt