2.2 °C
Jau sen esmu centies vēlreiz pievērst sabiedrības domu šim jautājumam sakarā ar veselības un vides aizsardzību. Esmu vairākas reizes rakstījis "Latvijas Avīzē" un savu priekšlikumu aizliegt smēķēšanu pludmalē pat iesniedzis Veselības inspekcijai.
Spriežot pēc 2019. gadā sūtītās Veselības inspekcijas izsmeļošās un birokrātiskās atbildes, viss ir lieliskā kārtībā. Diemžēl aizvadītajos piecos gados nekas nav mainījies. Tieši pretēji – pludmalē ir arvien vairāk izsmēķu. Tie mētājas visur – gan pludmalē, gan uz ietvēm, īpaši transporta līdzekļu pieturās, arī dabā: parkos, apstādījumos, ceļmalās un daudz kur citur. Aicinājumi smēķētājiem izsmēķus neizmētāt palikuši tikai laipna lūguma līmenī. Rīkoti daudzi pasākumi atkritumu, tajā skaitā izsmēķu, lasīšanai, bet, kā neizdodas, tā neizdodas mūsu mīļo vidi dabūt tīru.
Neskatoties uz to, ka mums ir tāda ministrija kā VARAM un daudzas citas dažādas valsts iestādes, biedrības un vēl citi nevalstiski iestādījumi, kuri visi vārdos ir zaļi, mūsu vide ir pilna atkritumiem.
Dzirdēts pat tāds priekšlikums – apgādāt visus smēķētājus ar mazām līdznēsājamām kārbiņām. Tādas kārbiņas, ņemot vērā arī mūsdienu ekonomisko stāvokli, varētu ražot kāds uzņēmums, kuram tas nodrošinātu gan darbu, gan maizi. Interesanta ir pēdējā laika ziņa, ka cigarešu rūpnīcas maksās par izsmēķu apsaimniekošanu. Kas tos izsmēķus vāks?
Šodien pārsteidz arī dažu speciālistu pieeja šīm problēmām. Piemēram, nevienā filmā tās mūsdienu varoņi neiztiek bez smēķēšanas, it kā viņus mocītu garlaicība, bet režisoram izbeigušās visas idejas, ko tagad likt darīt. Tas jāsaka arī par īsfilmu "Cūka driķos" (viena no sērijām 2023. gada īsfilmu seriālā "Kolektīvs", kurā notikumi saistīti ar Dziesmu un deju svētkiem). Tās galvenā varone Anete smēķē gan vannā, gan arī balkonā un laiku pa laikam ierauj kādu glāzīti kaut kā stiprāka. Vai tiešām šodien, kad tik daudz runā un raksta par smēķēšanas un dzeršanas kaitīgumu, mums vēl ir "gudras galvas", kas šādā veidā piedāvā šos netikumus kā modernus un stilīgus?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
