Pēdējos gados radusies jauna tradīcija staļinisko deportāciju pieminēšanā: katra aizvestā vārdu nolasa kāds sabiedrībā zināms cilvēks; izveidota jauna ekspozīcija Okupācijas muzejā, kur izvesto stāstu parāda interaktīvi un vienlaikus ļoti emocionāli, filmā "Melānijas hronika" deportācijas atainotas skaudrā kinovalodā, nule tapusi izrāde skolēniem "Pipartēja", kurā arī runā par totalitārās valsts noziegumiem. Tikmēr vēstures izglītības standartā vārds "deportācijas" nav pat pieminēts. Okupācijas muzejā atzīst, ka muzejnodarbības par represijām pārsvarā tiek piedāvātas no 9. klases, jo jaunāku klašu skolēni neko daudz par šo tematu nezina. Kā veidojam vēsturisko atmiņu par tiem, kurus izveda uz Sibīriju? Ko un kā par to stāstām jaunākajai paaudzei?

"Lai kā ar mūsdienu jauniešiem par šo tēmu runātu, viņos tomēr paliek nesapratne: kā kaut kas tāds varēja notikt, kāpēc cilvēki ļāva, ka ar viņiem tā izrīkojās? To mūsdienu demokrātiskajā pasaulē augušie bērni nespēj līdz galam saprast," pamanījusi Okupācijas muzeja Izglītības nodaļas vadītāja Inguna Role.