Ko stāsta brieža balss? Kāpēc daudzi mednieki gaida septembri gaida kā Jauno gadu?

Daudzi mednieki septembri gaida kā Jauno gadu. Tiek laikus ieplānoti atvaļinājumi, sagatavots ekipējums un vakari atvēlēti iešanai mežā, jo sācies staltbriežu bauris – viena no iespaidīgākajām Latvijas dabas parādībām.

Krēslā un agri no rīta mežā atskan buļļu balsis, kas reizēm dzirdamas vairāku kilometru attālumā. Taču pieredzējušam klausītājam bauris nav tikai varens troksnis. Tā ir saruna, kurā iespējams saklausīt dzīvnieka vecumu, nodomus un pat to, kas konkrētajā brīdī mežā notiek.

Latvijā pirmās atsevišķās buļļu balsis var dzirdēt jau augusta beigās. Sākumā tie ir reti un neregulāri baurojieni, bet, tuvojoties septembrim un govīm kļūstot gatavām pāroties, aktivitāte pieaug. Precīzs baura sākums un kulminācija atšķiras gan dažādos Latvijas reģionos, gan pat blakus esošās medību platībās. To ietekmē staltbriežu skaits un populācijas struktūra, laikapstākļi, govju gatavība pāroties un traucējumi konkrētajā apvidū.

Vēss un mierīgs laiks parasti veicina buļļu vokālo aktivitāti, savukārt siltās un vējainās naktīs mežā var būt daudz klusāks. Tas gan nenozīmē, ka bauris ir apstājies. Buļļi turpina sekot govīm, sargāt savus harēmus un konkurēt savā starpā, tikai dara to klusāk.

Viena balss – daudz informācijas

Jaunam bullim balss parasti ir augstāka, tīrāka un mazāk iespaidīga, savukārt nobrieduša buļļa balss kļūst rupjāka, dziļāka un spēcīgāka. Tomēr pēc viena baurojuma vien precīzi noteikt dzīvnieka vecumu vai ragu lielumu nevar. Balss skanējumu ietekmē buļļa ķermeņa uzbūve, balss trakta garums, fiziskā kondīcija, temperaments un konkrētā situācija.

Arī visbiežāk un skaļāk baurojošais bullis ne vienmēr būs lielākais vai vecākais. Jaunāks, aktīvāks sāncensis var būt dzirdams gandrīz nepārtraukti, kamēr spēcīgs un pieredzējis harēma bullis bauro samērā reti. Savukārt ļoti vecs vai pēc aktīvas nakts noguris bullis var būt aizsmacis, baurot maz vai izdot tikai īsus, zemus rūcienus.

Pieredzējis mednieks vai staltbriežu piebaurotājs klausās ne tikai balss dziļumā. Svarīgs ir baurojienu ritms, intensitāte, atkārtošanās biežums, skaņas virziens un tas, vai dzīvnieks pārvietojas.

Bullim, kas ir kopā ar govīm un sargā harēmu, balss ir pārliecinoša un valdonīga, nereti papildināta ar īsākiem rūcieniem. Ar tiem bullis gan cenšas saturēt kopā govis, gan brīdina tuvumā esošos konkurentus. Šāds dzīvnieks var aktīvi atbildēt citam bullim, taču ne vienmēr dosies tā virzienā, jo nevēlas pamest harēmu.

Citādi skan bullis, kas pārvietojas un meklē govis. Tā saucieni atkārtojas no dažādām vietām, un balsī iespējams saklausīt meklējošu, aicinošu intonāciju. Izaicinot konkurentu, balss kļūst asāka, intensīvāka un uzstājīgāka. Pauzes starp baurojieniem samazinās, un divu buļļu balsis var pārvērsties savdabīgā dialogā. Pēc tā iespējams noprast, vai dzīvnieki vēl tikai novērtē viens otru vai tuvojas tieša sadursme.

Arī pēc cīņas buļļu uzvedība un balsis mainās. Uzvarējušais bullis var demonstrēt savu pārākumu ar spēcīgu un pārliecinošu balsi, bet zaudētājs visbiežāk atkāpjas, pieklust vai attālinoties izdod īsākus saucienus.

Īpaša ir balss agri no rīta, kad bullis visu nakti baurojis, dzinis govis un atvairījis konkurentus. Tā var kļūt aizsmakusi, nogurusi un nevienmērīga. Tas nebūt nenozīmē, ka tuvumā atrodas vājš vai neliels dzīvnieks. Gluži pretēji – tas var būt spēcīgs harēma bullis, kurš visu nakti aktīvi piedalījies baurī.

Baura norisi ietekmē lielie plēsēji

Staltbriežu uzvedību var ietekmēt arī lielo plēsēju, īpaši vilku, klātbūtne. Dzīvnieki var kļūt piesardzīgāki, mainīt pulcēšanās vietas un pārvietošanās laiku, kā arī konkrētajā apvidū baurot mazāk. Pats pārošanās process tādēļ neapstājas, taču cilvēkam ierastā baura vietā mežs kādu vakaru var būt negaidīti kluss.

Tāpat staltbriežus ietekmē mežsaimnieciskā darbība, satiksme, cilvēku pārvietošanās un pārāk liela interesentu pulcēšanās. Populārās baura vietās problēmu var radīt cilvēki, kas vēlas piebraukt dzīvniekiem pēc iespējas tuvāk, spīdina lukturus, skaļi sarunājas vai mēģina buļļus izaicināt ar telefona ierakstiem.

Klausīties drīkst, traucēt nevajag

Bauris nav tikai mednieku notikums. Tā ir unikāla iespēja ikvienam iepazīt Latvijas dabu, tomēr svarīgi to darīt atbildīgi. Vislabāk klausīties no droša attāluma, pārvietoties klusi un necensties dzīvniekiem tuvoties. Noteikti nevajadzētu doties starp bulli un govju baru.

Baura laikā pieaugušie buļļi ir spēcīgi, uzbudināti un koncentrējušies uz konkurentiem. Parasti tie no cilvēka izvairās, tomēr, pārsteigts vai iedzīts situācijā bez atkāpšanās iespējas, dzīvnieks var būt bīstams. Īpaša piesardzība jāievēro vietās, kur staltbrieži pieraduši pie cilvēkiem vai tiek turēti iežogotās teritorijās.

Arī staltbriežu balsu atdarināšana nav vienkārša izklaide. Nepareizā vietā un laikā atskaņota balss var iztraucēt dzīvniekus, mainīt to uzvedību vai maldināt tuvumā esošos medniekus. Piebaurošana prasa zināšanas par staltbriežu uzvedību, konkrēto situāciju un drošību.

Mežā dzirdētais nav viena un tā pati skaņa, kas atkārtojas visu nakti. Tā ir dzīva un mainīga saziņa. Jo ilgāk cilvēks klausās, jo vairāk sāk atšķirt – jaunu bulli, kas meklē govis, harēma saimnieku, konkurenta izaicinājumu, pēc cīņas uzvarējuša buļļa balsi vai nogurušu rīta rūcienu.

Tieši tādēļ bauris katru gadu no jauna aizrauj tik daudz cilvēku. Tas ļauj ne tikai dzirdēt staltbriežus, bet uz brīdi ielūkoties meža dzīvē, kas lielākoties norisinās cilvēka skatienam apslēpta.

Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu.

Foto: Publicitātes