16.2 °C
Baltijas valstis ir vienojušās par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pirmās kārtas termiņa pagarināšanu līdz 2034. gadam, otrdien žurnālistiem pavēstīja premjers Andris Kulbergs (AS).
Ministru prezidents norādīja, ka Baltijas valstis ir izstrādājušas gala dokumentu, kas ir paziņojums Eiropas Komisijai (EK) par trīs Baltijas valstu līmeņa vienošanos par "Rail Baltica" projekta turpināšanu.
"Projekta termiņš, kas bija noteikts 2030. gadā, nav reālistisks, un visas trīs Baltijas valstis ir vienojušās par 2034. gada termiņu pirmajai fāzei," uzsvēra Kulbergs.
Viņš norādīja, ka šī ir pirmā reize, kad Baltijas valstis oficiāli atzīst, ka 2030. gads vairs nav īstenojams. Viņš skaidroja, ka tas ir elementārs aprēķins, jo būvniecības kapacitāte patlaban nav pieejama, tostarp materiāli, tehnika, darbinieki. "Ja uzspiedīsim termiņu, cena ļoti ātri kāps augšā," uzsvēra premjers.
Pēc Kulberga teiktā, galvenie elementi, kas ir ietverti šajā paziņojumā, ir kopīga vienošanās par pirmās fāzes tālāko procesu, kā arī kopīga nostāja par to, kad un kā šis projekts ir jārealizē.
"Briselē Baltijas valstis uzsvērs, ka nākamajā finansēšanas aploksnē uz trim Baltijas valstīm obligāti jābūt 10 miljardu eiro finansējumam no Eiropas, lai šo projektu šā brīža situācijā vispār varētu realizēt," teica Kulbergs.
Viņš uzsvēra, ka Baltijas valstīm ir nepieciešams Eiropas Savienības (ES) finansējums, jo ar nacionālo budžetu, kad Baltijas valstis būtisku finansējumu novirza Eiropas ārējās robežas stiprināšanai, projektu nav iespējams finansēt.
"Nākamais Eiropas finansējums būs pieejams 2029. gadā. Mēs objektīvi nepiekļūtu šai naudai un pazaudētu iespēju to izmantot, ja šādā veidā uzstātu uz 2030. gada termiņu," uzsvēra Kulbergs.
Tāpat viņš informēja, ka Latvijas ieskatā projektu nevar turpināt ar tādu izmaksu bāzi, tādēļ Baltijas valstīm ir jāvienojas par tehnisko noteikumu pārskatīšanu. Pēc viņa teiktā, daudzi tehniskie noteikumi pārsniedz Eiropas transporta tīkla (TEN-T) prasības, kas būtiski sadārdzina projektu.
"Rail Baltica" projekta pamattrase pirmajā kārtā Latvijā plānota esošajā tvērumā, kas paredz izveidot "Rail Baltica" pārrobežu savienojumu no Lietuvas līdz Igaunijas robežai, kā arī pabeigt būvdarbus Rīgas lidostā un Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā, lai nodrošinātu iespēju savienot "Rail Baltica" un esošo dzelzceļa tīklu.
"Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā — 5,5 miljardus eiro, tomēr atbilstoši indeksācijai šī summa varētu sasniegt sešus miljardus eiro.
Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Aptauja
Vai Latvijai un Baltijai ir nepieciešams "Rail Baltica"?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
Baltijas valstis ir vienojušās par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pirmās kārtas termiņa pagarināšanu līdz 2034. gadam, otrdien žurnālistiem pavēstīja premjers Andris Kulbergs (AS).
Ministru prezidents norādīja, ka Baltijas valstis ir izstrādājušas gala dokumentu, kas ir paziņojums Eiropas Komisijai (EK) par trīs Baltijas valstu līmeņa vienošanos par "Rail Baltica" projekta turpināšanu.
"Projekta termiņš, kas bija noteikts 2030. gadā, nav reālistisks, un visas trīs Baltijas valstis ir vienojušās par 2034. gada termiņu pirmajai fāzei," uzsvēra Kulbergs.
Viņš norādīja, ka šī ir pirmā reize, kad Baltijas valstis oficiāli atzīst, ka 2030. gads vairs nav īstenojams. Viņš skaidroja, ka tas ir elementārs aprēķins, jo būvniecības kapacitāte patlaban nav pieejama, tostarp materiāli, tehnika, darbinieki. "Ja uzspiedīsim termiņu, cena ļoti ātri kāps augšā," uzsvēra premjers.
Pēc Kulberga teiktā, galvenie elementi, kas ir ietverti šajā paziņojumā, ir kopīga vienošanās par pirmās fāzes tālāko procesu, kā arī kopīga nostāja par to, kad un kā šis projekts ir jārealizē.
"Briselē Baltijas valstis uzsvērs, ka nākamajā finansēšanas aploksnē uz trim Baltijas valstīm obligāti jābūt 10 miljardu eiro finansējumam no Eiropas, lai šo projektu šā brīža situācijā vispār varētu realizēt," teica Kulbergs.
Viņš uzsvēra, ka Baltijas valstīm ir nepieciešams Eiropas Savienības (ES) finansējums, jo ar nacionālo budžetu, kad Baltijas valstis būtisku finansējumu novirza Eiropas ārējās robežas stiprināšanai, projektu nav iespējams finansēt.
"Nākamais Eiropas finansējums būs pieejams 2029. gadā. Mēs objektīvi nepiekļūtu šai naudai un pazaudētu iespēju to izmantot, ja šādā veidā uzstātu uz 2030. gada termiņu," uzsvēra Kulbergs.
Tāpat viņš informēja, ka Latvijas ieskatā projektu nevar turpināt ar tādu izmaksu bāzi, tādēļ Baltijas valstīm ir jāvienojas par tehnisko noteikumu pārskatīšanu. Pēc viņa teiktā, daudzi tehniskie noteikumi pārsniedz Eiropas transporta tīkla (TEN-T) prasības, kas būtiski sadārdzina projektu.
"Rail Baltica" projekta pamattrase pirmajā kārtā Latvijā plānota esošajā tvērumā, kas paredz izveidot "Rail Baltica" pārrobežu savienojumu no Lietuvas līdz Igaunijas robežai, kā arī pabeigt būvdarbus Rīgas lidostā un Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā, lai nodrošinātu iespēju savienot "Rail Baltica" un esošo dzelzceļa tīklu.
"Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā — 5,5 miljardus eiro, tomēr atbilstoši indeksācijai šī summa varētu sasniegt sešus miljardus eiro.
Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Aptauja
Vai Latvijai un Baltijai ir nepieciešams "Rail Baltica"?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
