Koalīcija vērtē risinājumus cenu samazināšanai degvielai

Koalīcija izvērtē risinājumus, lai samazinātu cenas gan benzīnam, gan dīzeļdegvielai, pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes žurnālistiem pauda Ministru prezidents Andris Kulbergs.

Premjers sacīja, ka saistībā ar situāciju Hormuza šaurumā un militārā konflikta turpināšanos bažas rada degvielas, īpaši dīzeļdegvielas, cenu kāpums. Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM), Ekonomikas ministrijai (EM) un Finanšu ministrijai (FM) pagājušajā nedēļā uzdots sagatavot priekšlikumus par Latvijā īstenojamiem pasākumiem degvielas cenu mazināšanai. Pirmdien koalīcija vērtēja vairākus iespējamos risinājumus. Tostarp tika vērtēta iespēja samazināt akcīzes nodokļa likmi līdz zemākajam līmenim, ko pieļauj Eiropas Savienības regulējums, degvielas rezervju prasību izmaksu atcelšana un biodegvielas prasības atcelšana. Pēc premjera teiktā, visi šie pasākumi varētu samazināt degvielas cenu līdz pat 20 centiem litrā.

Paralēli valdība plāno vērsties Eiropas Komisijā, lai lūgtu atļauju nepieciešamības gadījumā piemērot vēl zemāku akcīzes nodokļa likmi. Kulbergs norādīja, ka šāda iespēja būtu nepieciešama gadījumā, ja degvielas cenas turpinātu pieaugt.

Premjers vēlas, lai degvielas cenu samazinājums ir spēkā jau no 1. oktobra. Tas nozīmē, ka priekšlikumiem vajadzētu būt gataviem uz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas trešdienas sēdi.

ZZS rosinājusi līdz šā gada beigām samazināt PVN likmi degvielai no 21% līdz 12%, lai mazinātu straujā degvielas cenu kāpuma ietekmi. Ekonomikas ministrija 15. septembrī informēja, ka likmes samazinājuma degvielai no 21% uz 12% gadījumā pie pašreizējā cenu līmeņa degvielas uzpildes stacijās dīzeļdegvielas cena samazinātos par aptuveni 15,6 centiem litrā un benzīna cena – par aptuveni 14,6 centiem litrā. Ministrija piebilst, ka šāds degvielas cenas samazinājums būtu iespējams, ja nodokļa samazinājums pilnā apmērā atspoguļotos mazumtirdzniecības cenās.