Krievijā "vēlēšanas" pārsteigumus nesagādā — "Vienotajai Krievijai" atkal būs konstitucionālais vairākums

Krievijā svētdien noslēdzās balsošana tā dēvētajās parlamenta vēlēšanās, kurās "uzvarējusi" valdošā partija "Vienotā Krievija".

Pēc trīs dienas ilgušās balsošanas zināms, ka varas partija arī nākamajā Valsts domē varēs baudīt divu trešdaļu vairākumu, kas tai ļaus veikt grozījumus konstitūcijā. Lai arī pavisam vēlēšanām tika reģistrēti desmit saraksti, tām tika pielaistas tikai tās partijas, kuras bez ierunām atbalsta diktatora Vladimira Putina kursu un karu pret Ukrainu. Vienīgā pretkara partija "Jabloko" vēlēšanām netika reģistrēta. Pirms balsošanas, kas bija pirmās parlamenta vēlēšanas kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, apskatnieki arī nekādus lielus pārsteigumus negaidīja.

Jauns rekords

Pēc vairāk nekā 95% balsu saskaitīšanas aplēsts, ka "Vienotā Krievija" saņēmusi aptuveni 58% balsu, paziņojusi Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija. Valdošā partija vadībā ir arī 208 no 225 vienmandāta apgabaliem. "Vienotajai Krievijai" nākamajā Valsts domes sasaukumā varētu būt 355 no pavisam 450 vietām, liecina sākotnējie rezultāti. Tas šai partijai būs jauns izcīnīto vietu skaita rekords. Valsts domē, domājams, iekļuvušas vēl četras partijas, kuras tur ir pārstāvētas arī pašlaik. Komunisti ir saņēmuši 13,8% balsu un parlamentā būs pārstāvēti ar 40 deputātiem, Vladimira Žirinovska dibinātie liberāldemokrāti ar 9% balsu un 25 mandātiem uzskatāmi par trešo populārāko politisko spēku, bet "Jaunie ļaudis" ar 8% un 20 vietām ierindojušies ceturtajā vietā. Lielākā "vēlēšanu" intriga saistāma ar partiju "Taisnīgā Krievija". Sākotnēji izskanēja informācija, ka šī partija nav pārvarējusi piecu procentu barjeru iekļūšanai parlamentā, bet Krievijas CVK pirmdienas pēcpusdienā paziņoja, ka pēc gandrīz 97% biļetenu saskaitīšanas šī partija spējusi pārvarēt procentu barjeru. Vienīgā pretkara partija "Jabloko" sākotnēji tika reģistrēta vēlēšanām un iekļauta biļetenos, bet augustā Augstākā tiesa no vēlēšanu saraksta to izslēdza. Šī partija pēc tam vēlētājus aicināja doties uz vēlēšanām un sabojāt biļetenus, vēlams, izdarot atzīmes vairāk nekā vienā ailītē, savukārt vienmandāta apgabalos atbalstīt šīs partijas kandidātus, kas vēlēšanām tika pielaisti. Savukārt trimdā nonākušie opozīcijas politiķi mudināja Krievijas pilsoņus pie vēlēšanu urnām doties svētdien pusdienlaikā, tieši tāpat, kā tas tika darīts 2024. gada prezidenta vēlēšanu laikā. Trimdas opozicionāri aicināja balsot par jebkuru partiju, tikai ne par "Vienoto Krieviju". Īpaši garas rindas pie vēlēšanu iecirkņiem svētdienas pusdienlaikā gan nekur, izņemot Maskavu, nebija novērojamas, norāda raidorganizācijas BBC krievu redakcija. Un arī tur iemesls neesot bijis opozīcijas aicinājums. Oficiālie vēlēšanu rezultāti tiks pasludināti 25. septembrī. Jāpiebilst, ka balsošana notika arī Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās, par ko Brisele jau solījusi Maskavai piemērot sankcijas. Līdz ar parlamenta vēlēšanām Krievijā tika rīkotas arī reģionālās vēlēšanas. Ievērības cienīgs "rezultāts" tika sasniegts Čečenijā, kur Ramzanu Kadirovu atbalstījuši 99,85% vēlētāju.

Spiež balsot elektroniski

Krievijas Valsts domes vēlēšanās piedalījušies vairāk nekā 59% balsstiesīgo, kas nozīmē, ka vēlētāju aktivitāte bijusi augstākā pēdējo 15 gadu laikā. Tas varētu liecināt par varasiestāžu lēmumu aktīvi mobilizēt budžeta iestādēs strādājošos, kā arī par krāpšanos elektroniskās balsošanas sistēmā, norāda apskatnieki. Kritiķi vērš uzmanību, ka elektroniskā balsošana ir necaurspīdīga, kas atvieglo varasiestādēm rezultātu viltošanu. Ar šīs sistēmas palīdzību nobalsojis arī Putins, kā liecina Kremļa izplatīts video. Zināms, ka Maskavā daudzos iecirkņos radušās grūtības izsniegt papīra biļetenus, un cilvēki mudināti balsot elektroniski. Kremļa kritiķi šajā situācijā saredz apzinātu varasiestāžu rīcību, lai atvieglotu iespēju krāpties. Jāpiebilst, ka Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas novērotājus Krievijas varasiestādes neielaida. Maskavā pēdējā vēlēšanu diena pagāja vērienīga Ukrainas dronu uzlidojuma apstākļos. Uz Krievijas galvaspilsētu esot raidīti ap 1900 bezpilota lidaparātu.

Jautājums par mobilizāciju

Neatkarīgie novērotāji uzskata, ka "vēlēšanu" rezultāti bija noteikti jau pirms to sākuma, tāpēc pašam balsošanas faktam lielas nozīmes nav. Lielāka intriga valda par to, ko pēc vēlēšanām darīs Putins, kurš nav "Vienotās Krievijas" biedrs, bet no 2008. līdz 2012. gadam vadīja šo partiju. Domājams, ka Kremlis izmantos vēlēšanu rezultātus, lai apgalvotu, ka tam ir spēcīgāks mandāts kara turpināšanai pret Ukrainu. Pirms balsošanas Putins uzrunā televīzijā lika saprast, ka vēlēšanu rezultāti parādīs, ka tauta atbalsta armiju. "Jūsu izvēle un apņēmība vēlreiz parādīs, ka miljoniem cilvēku atbalsta mūsu karavīrus," paziņoja Putins. Pēdējā laikā bieži tiek piesaukta iespēja, ka Putins pēc vēlēšanām izlems rīkot jaunu mobilizācijas vilni, lai uzlabotu situāciju frontē. Viņš pats šādus pieņēmumus vēl nesen noliedza. Kamēr jautājums par jaunu mobilizāciju vēl tiek lemts, izskanējis, ka virkne kara veterānu jau ievēlēti Valsts domē. "Vienotās Krievijas" ģenerālsekretārs Vladimirs Jakuševs pavēstījis, ka no šīs partijas ievēlēti varētu būt 49 tā dēvētās speciālās militārās operācijas dalībnieki.