12.1 °C
1236. gada 22. septembrī. Pirms 790 gadiem Šauļu vai Vecsaules apkaimē tika izcīnīta viena no lielākajām un nozīmīgākajām kaujām 13. gadsimta Baltijas krusta karu laikā – Saules kauja, kurā lietuviešu, visdrīzāk – žemaišu, karaspēks ar zemgaļu palīdzību sagrāva Zobenbrāļu ordeni.
Kaujā krita vismaz 48 ordeņbrāļi, tas ir, bruņinieki, neskaitot viņu karakalpus un vēl Pleskavas kņazistes karavīrus, kas arī bija gājuši ordenim palīgā krusta karā, faktiski sirojumā, uz Lietuvu. Tā kā zobenbrāļu lielākā daļa, arī ordeņmestrs Folkvīns, pie Saules bija iznīcināti, Zobenbrāļu ordenis kā pastāvīga struktūra pārstāja eksistēt. Tā atliekas 1237. gadā pievienojās Prūsijā rezidējošajam Vācu jeb Teitoņu ordenim, izveidojot tā autonomo atzaru, plašāk pazīstamu kā Livonijas ordeni.
Mūsdienās Lietuvā un Latvijā 22. septembri atzīmē kā Baltu vienības dienu. Tomēr precīza kaujas norises vieta nav zināma, jo hronikās tā minēta vien aptuveni. Vēsturnieki uztur spēkā divas hipotētiskas versijas – Saules kauja notikusi Lietuvā uz ziemeļiem no Šauļiem, pļavā pie Mūsas jeb Mūšas upes Jonišķu rajona Jaunjūnos, vai arī aptuveni 85 kilometrus tālāk – Latvijā, Bauskas novada Vecsaules pagasta Čapānu māju teritorijā. No viduslaiku "Atskaņu hronikas" izriet, ka lietuvieši krustnešiem un viņu sabiedrotajiem uzbrukuši pie kādas upes purvainā un brikšņainā vietā, kas apgrūtināja vai vispār nepieļāva bruņās kaltās bruņinieku kavalērijas izmantošanu. Mazkustīgie bruņinieki, īpaši, ja viņu zirgus nogalināja, bija teju bezpalīdzīgi vieglāk bruņoto lietuviešu priekšā. "Atskaņu hronika" atzīst, ka tie apkauti "kā sievas", nosisti "kokiem", ar ko visdrīzāk domātas kara vāles. Rīmētajā hronikā teikts: "Tos nesargāja purvaine,/ tur tos kā sievas apkāva./ Man žēl ir daža varoņa,/ ko neaizsargātu tur sita./ Daudz citu izmisumā krita/ un mājup muka, ko vien spēja./ Zemgaļi nu nekavēja/ bez žēlastības apsist tos,/ gan nabagos, gan bagātos." Proti, zemgaļi gan nepiedalījās pašā kaujā, bet iznīcināja izdzīvojušos, kas caur viņu zemēm bēga uz Rīgu.
Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem
"Jaunais Zemgalietis", 1926. gada 22. septembrī
Neciešama parādība. Pēc dzelzceļu virsvaldes izstrādātiem noteikumiem vilcienu vagonus apkurina no 15.oktobra līdz 15.aprīlim. Pret to nebūtu ko iebilst, ja arī laiks piemērotos šiem noteikumiem. Neapskaužami ir tie pasažieri, kuriem jābrauc naktī un jāsalst aukstajos un drēgnajos vagonos. Turpretim pavasarī, kad iestājas jau silts laiks, pasažieri smaka nost pārāk siltajos vagonos. Vai tiešām dzelzceļu valde nevarētu apžēloties par pasažieriem un piemērot savus noteikumus, lai rudeņos jau agrāk sāktu apkurināt vagonus un pavasaros veltīgi netērētu kurināmo, kad apkurināšana nemaz nav vajadzīga.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
1236. gada 22. septembrī. Pirms 790 gadiem Šauļu vai Vecsaules apkaimē tika izcīnīta viena no lielākajām un nozīmīgākajām kaujām 13. gadsimta Baltijas krusta karu laikā – Saules kauja, kurā lietuviešu, visdrīzāk – žemaišu, karaspēks ar zemgaļu palīdzību sagrāva Zobenbrāļu ordeni.
Kaujā krita vismaz 48 ordeņbrāļi, tas ir, bruņinieki, neskaitot viņu karakalpus un vēl Pleskavas kņazistes karavīrus, kas arī bija gājuši ordenim palīgā krusta karā, faktiski sirojumā, uz Lietuvu. Tā kā zobenbrāļu lielākā daļa, arī ordeņmestrs Folkvīns, pie Saules bija iznīcināti, Zobenbrāļu ordenis kā pastāvīga struktūra pārstāja eksistēt. Tā atliekas 1237. gadā pievienojās Prūsijā rezidējošajam Vācu jeb Teitoņu ordenim, izveidojot tā autonomo atzaru, plašāk pazīstamu kā Livonijas ordeni.
Mūsdienās Lietuvā un Latvijā 22. septembri atzīmē kā Baltu vienības dienu. Tomēr precīza kaujas norises vieta nav zināma, jo hronikās tā minēta vien aptuveni. Vēsturnieki uztur spēkā divas hipotētiskas versijas – Saules kauja notikusi Lietuvā uz ziemeļiem no Šauļiem, pļavā pie Mūsas jeb Mūšas upes Jonišķu rajona Jaunjūnos, vai arī aptuveni 85 kilometrus tālāk – Latvijā, Bauskas novada Vecsaules pagasta Čapānu māju teritorijā. No viduslaiku "Atskaņu hronikas" izriet, ka lietuvieši krustnešiem un viņu sabiedrotajiem uzbrukuši pie kādas upes purvainā un brikšņainā vietā, kas apgrūtināja vai vispār nepieļāva bruņās kaltās bruņinieku kavalērijas izmantošanu. Mazkustīgie bruņinieki, īpaši, ja viņu zirgus nogalināja, bija teju bezpalīdzīgi vieglāk bruņoto lietuviešu priekšā. "Atskaņu hronika" atzīst, ka tie apkauti "kā sievas", nosisti "kokiem", ar ko visdrīzāk domātas kara vāles. Rīmētajā hronikā teikts: "Tos nesargāja purvaine,/ tur tos kā sievas apkāva./ Man žēl ir daža varoņa,/ ko neaizsargātu tur sita./ Daudz citu izmisumā krita/ un mājup muka, ko vien spēja./ Zemgaļi nu nekavēja/ bez žēlastības apsist tos,/ gan nabagos, gan bagātos." Proti, zemgaļi gan nepiedalījās pašā kaujā, bet iznīcināja izdzīvojušos, kas caur viņu zemēm bēga uz Rīgu.
Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem
"Jaunais Zemgalietis", 1926. gada 22. septembrī
Neciešama parādība. Pēc dzelzceļu virsvaldes izstrādātiem noteikumiem vilcienu vagonus apkurina no 15.oktobra līdz 15.aprīlim. Pret to nebūtu ko iebilst, ja arī laiks piemērotos šiem noteikumiem. Neapskaužami ir tie pasažieri, kuriem jābrauc naktī un jāsalst aukstajos un drēgnajos vagonos. Turpretim pavasarī, kad iestājas jau silts laiks, pasažieri smaka nost pārāk siltajos vagonos. Vai tiešām dzelzceļu valde nevarētu apžēloties par pasažieriem un piemērot savus noteikumus, lai rudeņos jau agrāk sāktu apkurināt vagonus un pavasaros veltīgi netērētu kurināmo, kad apkurināšana nemaz nav vajadzīga.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
