31. jūlijs vēsturē un senās avīzēs. Baskāja Irbītes piespiedu pārvērtības

1926. gada 31. jūlijā. Pirms 100 gadiem laikraksts "Rīgas Ziņas" vēstīja par radikālām izmaiņām ģeniālā Rīgas ielu mākslinieka un dīvaiņa Voldemāra Irbes (1893–1944), saukta par Irbīti vai "baskāji Irbīti", izskatā.

Izcilo Rīgas, Tukuma un Jūrmalas ainu pasteļgleznotāju galvaspilsētā pazina teju ikviens, jo savdabis jebkurā gadalaikā nēsāja vienus un tos pašus "kankarus", nereti strādāja, stāvēdams uz vienas kājas, pa ielu pārvietojās teciņus, basām kājām un nekad no laba prāta nemazgājās, neskuvās un negrieza matus. "Ar savu netīrību, savos kankaros, tas tiešām atbaidošs, bet ar savu laipnību, pazemību un mūžīgo smaidu, ar skaisto profilu un augsto pieri, viņš tik saistošs, ka neviens viņu neatraida. Savā netīrībā savādnieks sācis pārāk smirdēt," konstatēja avīze. Policija Irbem bija lūgusi neiet tādā izskatā baznīcā un uz sabiedriskiem pasākumiem, satīrīties un sagādāt jaunas drēbes, bet tas nav ņemts vērā. Kārtībnieki viņam sarūpēja bikses, taču baskājis tās "sagrieza gabaliņos un uzšuva vietvietām savam paltrakam". Acīmredzot jūlija beigās mērs bija pilns. Policisti Irbi aizturēja uz ielas un ar varu aizveda pie friziera, taču mākslinieks pretojies: "Irbe novests atpakaļ uz policiju, kur uzraugs Krastiņš nogriezis viņam matus un bārdu, kas savēlušies vienās netīrumu pinkās, piekaisītās ar smalko tabaku pret kukaiņiem." Savādnieks padevies policistiem tikai tāpēc, ka "valdība jāklausa". 

Viņš gan vēlējās ņemt nogrieztos matu un bārdu līdzi, jo "kā Latvijā var atņemt privātu īpašumu", taču tas nav ļauts un nogrieztais sadedzināts krāsnī. 

Arī vešanai uz pirti Irbe pretojies, bet piekāpies, kad atgādināts, ka tā "valdības" griba: "Pirtī Irbe bijis paklausīgs, sapratis, ka ar matiem un bārdu zaudējis savu publiku saistošāko "vērību". "Ej projām, nešķīstais, bet nāc tu pie manis, mīļais Dievs," viņš izsaucies pēc nomazgāšanas. Policists Krastiņš sagādāja māksliniekam uzvalku un kurpes. Smirdošais paltraks atņemts un sadedzināts. Pirms tam gan Irbem ļāva no tā izgriezt 11 kulītes ar naudu. Pēc paltraka sadedzināšanas Irbe teicis: "Tā mani nopostīja septiņus gadus atpakaļ vāci, tagad to dara latvji, bet redzēs, kas to darīs pēc nākošiem septiņiem gadiem." Laikabiedri stāsta, ka pēc neilga laika baskājis Irbīte atgriezies agrākajā tēlā.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Kurzemes Vārds", 1926. gada 31. jūlijā

Blaktis kvēpinot. Alojas ielā Krāsotājs Hiršbergs no Cietuma ielas bija uzņēmies izkrāsot Vecā Fogeļa dzīvokli un izdzīt no tā blaktis. Hiršbergs nopircis 1 kg sēra, ielicis to čuguna katlā un aizdedzinājis. Drīz vien istaba piepildījusies bieziem kodīgiem dūmiem. Sievas pagalmā , ieraudzījušas pa logu dūmu mutuļus, izsaukušas ugunsdzēsējus. Bet, kad tie ieradušies, aizdedzināto sēru bija jau paguvuši nodzēst mājenieki pašu spēkiem. Pats blakšu kvēpinātājs bija nokvēpis ar biezu sodrēju kārtu. Kvēpinātāju H. sauc pie atbildības par neuzmanīgu apiešanos ar uguni.