Kailcirtes Latvijā šķeļ sabiedrību — vieni runā par nepieciešamu mežsaimniecību, citi brīdina par neatgriezenisku kaitējumu dabai

Tur, kur vēl nesen zaļoja mežs, tagad plešas izcirtums. Sociālajos tīklos pēdējā laikā arvien biežāk publicēti fotoattēli ar kailcirtēm, izraisot asas diskusijas. Vieni uzskata, ka tā ir neatņemama mežsaimniecības sastāvdaļa, savukārt citi brīdina par nopietnām sekām dabai un Latvijas ainavai. Šo jautājumu plašāk pēta 360TV Ziņas.

Komentāros pie šīm publikācijām viedokļi krasi atšķiras. Daļa cilvēku pauž sašutumu par izcirstajiem mežiem, citi atgādina, ka kokmateriāli ir nozīmīgs resurss un mežs pēc cirtes tiek atjaunots.

Pret, viņuprāt, nepārdomātu mežu izciršanu jau gadiem iestājas biedrība "Puse Latvijas". Tās vadītājs Jānis Nicmanis uzskata, ka kailcirtes Latvijas ainavā kļūst arvien dominējošākas.

"Šobrīd ir lielais krīzes moments Latvijā, kad izskatās, ka naudas intereses gūst pārsvaru pār ekoloģiskajām un kultūras interesēm," norāda Nicmanis.

Savukārt meža īpašnieki šādu kritiku noraida. Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks uzsver, ka pēc likuma mežs pēc cirtes ir jāatjauno piecu gadu laikā un mežsaimniecībā kailcirte ir līdzvērtīga ražas novākšanai.

"Mēs ievācam ražu tad, kad koki ir izauguši, un stādām jaunu vai skatāmies, kas tur dabiski sasējies, tad pakopjam," skaidro Muižnieks.

Viņš piebilst, ka tādas koku sugas kā priede un bērzs ir saulmīļi, tādēļ bez kailcirtēm to sekmīga atjaunošanās būtu sarežģītāka.

Diskusijās bieži tiek pieminēti arī AS "Latvijas valsts meži", kas apsaimnieko gandrīz pusi Latvijas mežu. Uzņēmumā norāda, ka šogad apsaimniekotajās teritorijās izcirsti nedaudz vairāk nekā 18 tūkstoši hektāru un vairāk nekā 90% no tiem ir atjaunošanas cirtes.

"Varu apliecināt, ka šie skaitļi ir zinātniski pamatoti. Vairāk nekā 90 procenti no šīm cirtēm ir atjaunošanas cirtes – ar mērķi atjaunot mežu," uzsver uzņēmuma pārstāvis Tomass Kotovičs.

Pretēju skatījumu pauž Pasaules Dabas fonds. Tā ieskatā jaunu koku iestādīšana nenozīmē, ka meža dabiskās vērtības atgriežas tuvākajā laikā.

"No dabas viedokļa mežs ar kaut kādu vērtību varētu atgriezties pēc 70, 80 vai pat 120 gadiem," norāda fonda valdes priekšsēdētājs Jānis Rozītis.

Viņš uzsver, ka kailcirtes negatīvi ietekmē bioloģisko daudzveidību, mikroklimatu, augsni, ūdeņus un ainavu, tādēļ ilgtermiņa zaudējumi var būt lielāki nekā ieguvums no iegūtās koksnes.

Lai gan abas puses paliek pie sava viedokļa, dabas aizstāvji uzskata, ka kompromiss būtu plašāk izmantot izlases cirtes, nevis veidot kailcirtes.

VIDEO: