1936. gada 28. jūlijā. Pirms 90 gadiem pēcpusdienā ar vilcienu no Rīgas uz vasaras olimpisko spēļu vietu Berlīnē devās Latvijas sportistu komanda – vairāk nekā 20 dalībnieku, neskaitot trenerus un funkcionārus, no kuriem daži jau atradās Berlīnē.

Reklāma

Vēl daļa delegācijas izbrauca nākamajā dienā, 29. jūlijā. Latvija Berlīnes olimpiskajās spēlēs bija pārstāvēta vieglatlētikas disciplīnās, cīņas sportā, šaušanā, riteņbraukšanā, kā arī basketbolā. Tobrīd to vēl nevarēja zināt, taču spēles sporta vēsturē izrādījās ļoti zīmīgas – pasaulei tās bija pēdējās pirms Otrā pasaules kara pauzes un baltiešiem kā neatkarīgu valstu pārstāvjiem pēdējās pirms 1940. gada padomju okupācijas. Oficiālā Berlīnes olimpiādes atklāšana notika 1. augustā, slēgšana – 16. augustā. Piedalījās 49 valstis ar 3963 sportistiem.Sadzīviskā ziņā latviešiem iekārtošanās Berlīnes olimpiskajā ciematā jeb "sādžā", kā toreiz rakstīja, sākās ar nelielu pārsteigumu. Komandai paredzētās divas mājiņas, kam bija dots Vācijas pilsētu Halles un Bikeburgas vārds, izrādījās aizņēmusi Itālijas delegācija. Tā Berlīnē bija iesteigusies pirmā. Latviešus izmitināja citā ēkā ar Tībingenes vārdu. Zināmā mērā šajā incidentā varēja atrast arī pozitīvu momentu, jo "Tībingene" atradās tuvāk ciemata ieejai un tuvāk sektoram, kur bija ierīkota izklaides un pakalpojumu zona – kino, veikali, pasts, bankas nodaļa un tā tālāk. Arī rezultātu ziņā vasaras olimpiskās spēles Berlīnē Latvijai izvērtās ne gluži kā gaidīts. Visu cerība, soļotājs Jānis Daliņš pēc veiksmīgi uzsāktās 50 kilometru distances bija spiests izstāties kājas muskuļu krampju dēļ. Tikmēr basketbola izlase, kaut 1935. gadā kā "sapņu komanda" bija uzvarējusi Eiropas čempionātā Ženēvā, olimpiskajās spēlēs spēja iegūt tikai vienu uzvaru trīs spēlēs un palika otrajā desmitniekā. Taču Latvija iekaroja arī divas medaļas – pussmagā svara cīkstonis Edvīns Bietags izcīnīja sudrabu, bet soļotājs Adalberts Bubenko 50 kilometru sacensībās panāca bronzu. Olimpiskās komandas pavadīšana Rīgas stacijā.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Latvijas Sargs", 1926. gada 28. jūlijā

Ar zirgu pa dzelzceļa sliedēm. Pagājušās svētdienas rītā Vaidavas pagasta lauksaimnieks Grunte, būdams iereibis, mājās braukdams apmaldījies un uzbraucis ar saviem ratiem uz Smiltenes-Ainažu šaursliežu dzelzceļa līnijas, kur mierīgi turpinājis ceļu. Drīz vajadzēja nākt vilcienam un katastrofa būtu neizbēgama, ja miegaino onkuli ar visu viņa inventāru tuvējais dzelzceļa sargs laikus nenovestu no sliedēm.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu