Valdības pēdējā balsojumā par kokrūpnieku lietu atturējās tikai Braže; JV oficiālus iebildumus nepauda

Pirms nedēļas valdībā lemjot par atbildi ģenerālprokuroram tā dēvētajā kokrūpnieku atbalsta lietā, lēmuma pieņemšanā ir atturējusies tikai ārlietu ministre Baiba Braže (JV), bet nekādi oficiāli iebildumi no ministriem nav tikuši izteikti, liecina 21. jūlija valdības sēdes protokols.

Kā liecina šis protokols par valdības sēdes slepenajā daļā lemto, citi "Jaunās vienotības" (JV) ministri iebildumus nav pauduši un nav arī atturējušies balsojumā.

Prokuratūra pārbaudē tika secinājusi, ka savulaik Evikas Siliņas (JV) vadītā Ministru kabineta rīcība, uzdodot AS "Latvijas valsts meži" (LVM) mainīt koksnes cenu noteikšanas kārtību, bijusi prettiesiska, tāpēc Ģenerālprokuratūra nosūtīja valdībai protestu, prasot atcelt šos lēmumus.

Andra Kulberga (AS) valdība nolēma šo lūgumu neatbalstīt.

Lai arī valdības sēdes protokols neliecina, ka JV tajā būtu izteikusi būtiskus iebildumus valdības lēmumam, JV vadoši politiķi pēc tam publiski to kritizēja un partija pieprasīja valdībai atgriezties pie ģenerālprokurora protesta izskatīšanas tā dēvētajā kokrūpnieku lietā, šoreiz to skatot sēdes atklātajā daļā un pieaicinot ģenerālprokuroru.

Braže aģentūrai LETA iepriekš izteicās, ka valdības sēdē esot paudusi savas atsevišķās domas par Zemkopības ministrijas sagatavoto atbildi Ģenerālprokuratūrai, tomēr viņa neprecizēja, kādas tieši ir šīs atsevišķās domas, atsaucoties uz jautājuma ierobežotas pieejamības statusu. Jautāta, vai sēdē arī citi JV ministri — satiksmes ministrs un JV virzītais aizsardzības ministrs — pauda savas domas, Braže sacīja, ka viņai nav zināms, vai viņi savas domas iesniedza, tomēr šo ministru viedoklis esot līdzīgs viņas uzskatam.

Savukārt tieslietu ministrs Edvards Smiltēns (AS) pirmdien pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes žurnālistiem klāstīja, ka iepriekšējā premjere Evika Siliņa (JV) vēl šā gada 25. martā toreizējam zemkopības ministram Armandam Krauzem (ZZS) lūdza izvērtēt valdības 2023. gada nogalē pieņemto lēmumu kokrūpniecības atbalsta lietā atcelšanas iespējas, tomēr nekādi valdības lēmumi toreiz nesekoja, tādējādi esot secināms, ka arī iepriekšējais Ministru kabinets uzskatījis, ka šo pieņemto lēmumu atcelšana neesot iespējama. Starp uzdevumu Krauzem un Siliņas paziņojumu par demisiju gan bija tikai aptuveni pusotrs mēnesis.

Premjers Andris Kulbergs (AS) pagājušajā nedēļā pēc valdības sēdes apgalvoja, ka iepriekšējās valdības lēmumus par atbalstu kokrūpniekiem šī valdība atcelt nevarot, jo tas neesot juridiski iespējams.

Prokuratūra apstrīd valdības piešķirtās atlaides kokrūpniekiem, piebilstot, ka lēmumi tikuši balstīti uz nepatiesu informāciju un valstij ir nodarīti būtiski zaudējumi.

Netiek gan precizēts, cik lieli ir šie zaudējumi. Ja Ministru kabinets protestu akceptēs, uzņēmumiem būs valstij jāatmaksā atlaižu radītā cenu starpība.

Jūnijā ģenerālprokurors Armīns Meisters intervijā aģentūrai LETA apgalvoja, ka tā dēvētās kokrūpnieku lietas izmeklēšana rit uz priekšu un iezīmējas arvien vairāk gan pierādījumu, gan atsevišķu izmeklēšanas virzienu.

"Te noteikti nebūs gadu jautājums, lai nonāktu līdz rezultātam," jūnijā uzsvēra ģenerālprokurors, piebilstot, ka kriminālprocesā iesaistītajām personām statusi nav mainīti, neviena persona nav nākusi klāt un neviena persona nav no lietas izslēgta.

Desmit personas, pret kurām sākts kriminālprocess un pie kurām 14. maijā veiktas procesuālās darbības, ir bijušais zemkopības ministrs Krauze, bijušais Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretārs Kronbergs, ZM valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš, ZM Meža nozares stratēģijas un atbalsta nodaļas vadītāja vietniece Ilze Silamiķele, bijušais LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš, LVM padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe, LVM padomes priekšsēdētāja padomnieks Valdis Lūks, Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss, kokrūpniecības uzņēmuma "Pata Strenči" darbinieks, Valmieras novada domes deputāts no partijas "Valmierai un Vidzemei" Reinis Muižnieks un "Pata" īpašnieks un vadītājs Uldis Mierkalns.

Drošības līdzekļi nevienam nav piemēroti, jo drošības līdzekli var piemērot tikai aizdomās turētai vai apsūdzētai personai.

Martā sāktajā kriminālprocesā tiek vērtēti divi virzieni. Pirmais virziens ir saistīts ar ZM amatpersonām, kuras, iespējams, ir ļaunprātīgi izmantojušas dienesta stāvokli, prettiesiski panākot atbalstu kokrūpniecības nozarei. Otrs virziens ir saistīts ar LVM amatpersonu, iespējams, nolaidīgu rīcību, proti, tām bija visas iespējas novērst valstij radīto kaitējumu, bet tās nerīkojās atbilstoši likumam. Runa varētu būt par LVM amatpersonu iespējamo bezdarbību, kas Latvijas valstij ir radījusi zaudējumus apmēram 50 miljonu eiro apmērā.

Mierkalnam un citām personām, kas nav valsts amatpersonas, tiek inkriminēts iespējams atbalsts dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā.