30. jūlijs vēsturē un senās avīzēs. Jauna vieta motosportam

1966. gada 30. jūlijā. Pirms 60 gadiem Rīgā atklāja Latvijas PSR Centrālā automotokluba sabiedriskā kārtā veidotās Biķernieku motosporta bāzes pirmo kārtu.

Projektā Biķernieku 5,3 kilometru aplim bija jāaizstāj laikmetam vairs neatbilstošā Mežaparka trase. Par pēdējo Rīgas pilsētas izpildkomitejā bija nolēmusi: "Mežaparkā sakarā ar daudzajām ierīcēm, kas paredzētas atrakcijām, un lielo apmeklētāju pieplūdumu motosacīkstes rīkot vairs nav iespējams. Trasei vajadzīgs mazliet šķēršļots apvidus."

Mežaparkā, padomju laikā nosauktā par Kultūras un atpūtas parku, mototrase pastāvēja kopš pirmskara gadiem, bet tā bija šaura un neatbilda moto un autosporta sacensību prasībām. Parka administrācija to lāgā nemaz negribēja piešķirt sacensībām, jo uz braucieniem sapulcējās desmitiem tūkstošu skatītāju un bija nelaimes gadījumi. Faktiski izšķirošs izrādījās PSRS Motosporta federācijas paziņojums, ka Mežaparka trase vairs nav piemērota ne PSRS, ne starptautiska mēroga sacensībām. Latvijas motosporta entuziasti nevēlējās samierināties ar to, ka turpmāk tuvākās trases atradīsies tikai Tallinā vai Kauņā. Par perspektīvāko vietu jaunai bāzei 50. gadu beigās atzina Biķerniekus. Tiesa, arī toreiz tapšanas procesā modri pilsoņi sūdzējās iestādēm par koku izciršanu. Uz to atbildēja, ka trase plānota tā, lai izcirstu pēc iespējas mazāk koku, daļēji izmantojot jau pastāvošās meža stigas, tās vienīgi paplašinot. Turklāt ierīkošot gājēju celiņus un "atpūtas stūrīšus", kas nozīmēja teritorijas labiekārtošanu. No visas meža platības paredzēja zaudēt 2–3% koku.

Jaunās trases būves iniciators un dzinējspēks bija motobraucējs un treneris Eduards Kiope (1929–2007), kurš arī kļuva par pirmo Biķernieku kompleksās sporta bāzes direktoru. Atklāšanas dienā trasē notika sacensības 3580 metrus garajā motomeistarības aplī. Uzvarēja viens no centīgākajiem būves dalībniekiem, PSRS čempions Kārlis Ošiņš (1931–2009). Pirmās PSRS mēroga motosacensības Biķerniekos sarīkoja 1966. gada 13. augustā. Drīz pēc tam sākās asfaltēšanas darbi, lai izveidotu apli autosportam. Bija doma, ka trasē varētu sacensties arī velosipēdisti.

1967. gadā pabeidza trases otro kārtu – 3,7 kilometru ātruma apli autosportam, bet 1968. gada augustā atklāja lielo apli, kurā jau varēja sasniegt trasei projektēto ātrumu – ap 140 km/h.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Rīgas Ziņas", 1926. gada 30. jūlijā

Kā žurkas mirst. Rīga bagāta žurkām. Tās nodara daudz posta preču noliktavās un dzīvokļos. Iztērē milzu summas par dažādām giftīm, panākumi tomēr niecīgi, jo šie grauzēji ātri vairojas,

R. Jansons vakar demonstrēja radikālu žurku iznīcināšanu ar nāvīgām gāzēm. Speciālā stikla kastē ielaida lielu pelēko žurku un 3 mazākus baltos žurkulēnus, tad sagatavoja aparātu "Matador" un laida gāzi stikla būrī, kur žurkas to ieelpojot drīz vien nobeidzās. Demonstrācijā noskatījās pilsētas valdes ierēdņi, muitas un preses pārstāvji. Šo gāzi varot labi pielietot arī dzīvokļos un nonāvēt pat blaktis, prusakus, pat skudras. Aparāts maksā 31 ls, patrons 12 ls.