Paaugstinoties degvielas cenai, arvien vairāk autovadītāju pievērš uzmanību automobiļa degvielas patēriņam. Lai arī autoražotāji norāda vidējo degvielas patēriņu, reālajā dzīvē tas nereti atšķiras. To nosaka ne tikai automobiļa marka un dzinēja tilpums, bet arī braukšanas paradumi, transportlīdzekļa un ceļa tehniskais stāvoklis, laika apstākļi un daudz citu faktoru. Konsultē uzņēmuma "BRC Autocentrs" direktors Matīss Mežaks.
Auto, autovadītāja un satiksmes mijiedarbība
Braukšanas stils ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē degvielas patēriņu. Strauja bremzēšana un ātruma uzņemšana, kā arī nevienmērīga braukšanas uzsākšana ievērojami palielina degvielas patēriņu. Ja mērķis ir to samazināt,
vēlams uzturēt vienmērīgu kustības ātrumu, ievērot drošu distanci līdz priekšā braucošajam transportlīdzeklim, prognozēt satiksmes plūsmu un savlaikus reaģēt uz tās izmaiņām.
Tas ļauj laikus samazināt vai palielināt braukšanas ātrumu, izvairīties no liekas bremzēšanas un paātrināšanās, turklāt samazina satiksmes negadījumu risku.
Automobiļa svars un aerodinamika. Degvielas patēriņu ietekmē arī automobiļa kopējais svars. Jo smagāks transportlīdzeklis, jo vairāk degvielas nepieciešams tā pārvietošanai, tāpēc salonā un bagāžniekā nav ieteicams pārvadāt mantas, kas ikdienā nav vajadzīgas. Ja būtiska ir degvielas ekonomija, izvēloties automobili, der izvērtēt savas pašreizējās un nākotnes vajadzības un priekšroku dot kompaktākam modelim.
Arī jumta kravas pārvadāšanas risinājumi, piemēram, jumta kastes, velosipēdu turētāji un šķērsstieņi, palielina degvielas patēriņu, tāpat pie sakabes āķa stiprināms aprīkojums: piekabes, kravas kastes un velosipēdu turētāji. Tie ne tikai palielina automobiļa svaru, bet arī pasliktina aerodinamiku, īpaši braucot pa šoseju. Turklāt jumta aprīkojums var apgrūtināt pārvietošanos vietās ar augstuma ierobežojumiem. Atkarībā no kravas svara un braukšanas apstākļiem degvielas patēriņš ārpus apdzīvotām vietām var pieaugt par 0,5–1 l/100 km. Ja papildu aprīkojums netiek izmantots, ieteicams to noņemt.
Riepu spiediens un rites pretestība. Riepu spiediens būtiski ietekmē gan degvielas patēriņu, gan braukšanas drošību. Ja spiediens ir pārāk zems, palielinās riepu rites pretestība, tāpēc dzinējam nepieciešams vairāk enerģijas automobiļa kustības uzturēšanai. Savukārt pārāk augsts spiediens samazina riepas saskares laukumu ar ceļu, pasliktinot saķeri un braukšanas komfortu. Ieteicams vismaz reizi mēnesī un pirms garākiem braucieniem pārbaudīt riepu spiedienu, ievērojot automobiļa ražotāja noteikto.
Riepu degvielas patēriņa efektivitāti apliecina ES riepu marķējums, kas vizuāli līdzinās sadzīves tehnikas energomarķējumam. Degvielas ekonomija tajā tiek vērtēta skalā no A līdz G, kur A apzīmē visefektīvākās riepas, bet G – vismazāk efektīvās. Degvielas patēriņu var palielināt arī sezonai nepiemērotu riepu izmantošana. Piemēram, radžotas ziemas riepas, braucot pa sausu ceļa segumu, rada lielāku rites pretestību, ir skaļākas un var palielināt degvielas patēriņu.
Degviela un motoreļļa. Nozīme ir arī degvielas un motoreļļas kvalitātei. Lai arī autovadītājiem nereti ir savi priekšstati par to, kuras degvielas uzpildes stacijas piedāvā kvalitatīvāku degvielu, Latvijā tirgotās degvielas atbilstību normatīvajām prasībām uzrauga Valsts vides dienests. Savukārt motoreļļai jāatbilst automobiļa ražotāja noteiktajām prasībām, jo nepareizas viskozitātes eļļa var samazināt dzinēja darbības efektivitāti un palielināt degvielas patēriņu.
17.2 °C



















































































































































































































































