Ir skolotāji, kas nedēļā strādā teju 200 stundas un pelna 7000 eiro mēnesī.

Paldies Valsts kontrolei, bet mēs jau visas problēmas zinām un tās risinām, faktiski esam uz viena viļņa ar Valsts kontroli: apmēram tā varētu raksturot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vadības reakciju uz vakar publiskoto revīzijas ziņojumu "Vai sagatavojam nepieciešamos pedagogus un rūpējamies par to noturību profesijā?". 

Taču uz jautājumu, vai piekrīt Valsts kontroles (VK) paustajam, ka ministrijas veiktās darbības nav bijušas pietiekami efektīvas, lai nodrošinātu nepieciešamo pedagogu sagatavošanu un sekmētu viņu noturību profesijā, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša konkrēti neatbildēja. Tā vietā viņa norādīja uz daudziem faktoriem, kas ietekmē, piemēram, skolotāju prestižu.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga "Latvijas Avīzei" atzina: skumji, ka ministrijā nevēlas atzīt savas kļūdas. Tomēr arī LIZDA vadītāja piekrīt, ka lielā mērā VK revīzija atklāj jau zināmo.

Apliecina jau zināmo

Piemēram, jau iepriekš bija zināms, ka daudzi jaunie skolotāji, pastrādājuši skolā neilgu laiku, šo darbu pamet. Tagad VK sniedz precīzāku skaitli: 33% jauno pedagogu pamet darbu izglītībā jau pirmo piecu gadu laikā. Kopumā katru gadu pedagoģiskās izglītības programmas pabeidz vairāk nekā 1000 jauno skolotāju, no kuriem 81% uzsāk darbu nozarē. Revidenti bažījas, ka topošo skolotāju studiju kvalitātei varētu traucēt tas, ka liela daļa jau no pirmā kursa strādā skolā, turklāt gandrīz pilnā slodzē, bet IZM līdz šā gada jūnijam nebija izstrādājusi nosacījumus, ar kādiem pedagoģijas studenti drīkst strādāt skolā, nekaitējot studiju kvalitātei.