Paredzams, ka skolēniem, kuri vairs nevēlas apgūt krievu valodu kā otro svešvalodu, būs jāatsakās no šīs valodas apguves līdz 21. jūnijam, lai jau nākamajā mācību gadā kā otro svešvalodu sāktu mācīties kādu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. 

To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) priekšlikums par grozījumiem Izglītības likumā, ko otrajā lasījumā ceturtdien atbalstījusi Saeima. Lai grozījumi stātos spēkā, par tiem Saeimai būs vēl jālemj trešajā, galīgajā lasījumā.

Tā kā realitātē ir skolēni, kuri jau tagad atteikušies no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, tad likuma pārejas noteikumos arī plānots iekļaut normu, ka 9. klašu skolēniem gala vērtējumu krievu valodā izliks, ņemot vērā atzīmes iepriekšējos mācību gados. Bet zemāku klašu skolēnus, kas iepriekš apguvuši krievu valodu, uz nākamo klasi varēs pārcelt arī bez vērtējuma otrajā svešvalodā.

Skolēniem, kuri līdz 2025./2026. mācību gadam būs uzsākuši krievu valodas kā otrās svešvalodas apguvi, bet nevēlēsies no tās apguves atteikties, būs iespēja to turpināt līdz 9. klases beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2029./2030. mācību gada beigām.

Svešvalodu skolotāji būs jānodrošina pašvaldībām

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē IZM pārstāvji pauda nostāju, ka no 21. jūnija līdz mācību gada sākumam ir pietiekami daudz laika, lai skola spētu atrast skolotāju, kas mācīs kādu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Tiesa, plānots noteikt, ka par to, lai šis skolotājs būtu, pirmkārt būs atbildīgs skolas dibinātājs, kurš parasti ir pašvaldība. Tādējādi problēmas risināšana negulsies tikai uz skolas pleciem.