TV3 10. novembrī plkst. 23.10 "Mednieks un ledus karaliene".
Ar drāmu "Džolīna" (2008) 31 gada vecumā debitējusi kino, jau par pirmo lomu Džesika Časteina saņēma balvu, taču aktrisei nācās nopietni pacīnīties par producentu uzticību.
Jau kopš 1970. gadu beigām Terenss Maliks loloja ideju par filmas "Q" tapšanu, taču kādudien vienkārši pārtrauca par šo projektu domāt. Pagāja daudzi gadi, un T. Maliks atgriezās pie šīs idejas, turklāt, kaut arī producenti minēja vārdu "traka", viņi režisoram deva zaļo gaismu, un 2006. gadā sākās tās filmēšana. Uz lomām tika apspriestas Kolina Farela un Hīta Ledžera kandidatūras, taču apstiprināja Bredu Pitu – viņš ir arī viens no producentiem – un Šonu Penu.
O`Braiena kundzi atveido Džesika Časteina, kura kādā intervija atzina, ka jau iepriekš meklējusi iespēju spēlēt kopā ar B. Pitu, taču nenosauktā projektā viņa izbrāķēta, kā iemeslu minot aktrises neatpazīstamību un jau astoņdesmitajos gados karjeru sākušā, oskarotā Breda Pita statusu kino industrijā.
Kāds vārdā nenosaukts cilvēks aktieru noklausīšanās laikā teicis: "Nekad nevajag apstiprināt Breda Pita partneres lomā nezināmu aktrisi," un viņai pat neļāva piedalīties aktieratlasē.
Kad Dž. Časteinu apstiprināja "Dzīvības koka" (2011) aktiersastāvā, viņa nav spējusi no galvas izmest toreiz dzirdēto un pie sevis domājusi, ka, redz, kā dzīve mainījusies vien četru mēnešu laikā – no "nezināmās" viņa bija kļuvusi par aktrisi, kura spēlēs Breda Pita sievu. "Jutu, ka manā dzīvē kaut kas ir saslēdzies un ka kaut kas mainīsies."
Ar filmu "Dzīvības koks" Dž. Časteina sev pievērsa starptautisku uzmanību – tās pirmizrāde notika Kannu kinofestivālā, kur tā saņēma "Zelta palmas zaru", un trīs kategorijās – kā gada labāko filmu, par režiju un operatora darbu – to nominēja "Oskaram". Togad par Amerikas Kinoakadēmijas balvām cīnījās arī pēc Ketrīnas Stoketas grāmatas motīviem veidotā Teita Teilora filma "Kalpone" (2011), kurā Dž. Časteina atveido Sīliju, kas viņai nodrošināja pirmo nomināciju "Oskaram". Otrreiz Dž. Časteinu nominēja par lomu drāmā "Slepenā operācija "30 pēc pusnakts"" (2012), bet trešoreiz – par titullomu biogrāfiskajā filmā "Tamijas Fejas acis" (2021), un šoreiz nominācija pārvērtās zeltītajā statujā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
-4.9 °C


































































































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)


















