Patchy rain nearby 21.2 °C
S. 21.07
Meldra, Meldris, Melisa
Ja cilvēkam ir, piemēram, dūrieni krūtīs, vai viņš ir gatavs gaidīt rindā pie speciālista gadu? Tāpēc agrāk vai vēlāk cilvēki nonāk uzņemšanas nodaļā, secina slimnīcu mediķi.
Ja cilvēkam ir, piemēram, dūrieni krūtīs, vai viņš ir gatavs gaidīt rindā pie speciālista gadu? Tāpēc agrāk vai vēlāk cilvēki nonāk uzņemšanas nodaļā, secina slimnīcu mediķi.
Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Lielākās valsts ārstniecības iestādes – Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) – Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā vairāk nekā trešdaļa pacientu ierodas paši, nevis tiek atvesti ar ātro palīdzību.

Reklāma

Tā, viņuprāt, viņiem ir vienīgā iespēja tikt ātrāk ārstētiem, kad pie speciālistiem ambulatorajos veselības centros jāgaida mēnešiem garo rindu dēļ. Nereti arī vizīte pie ģimenes ārstiem Rīgā ieilgst nedēļas garumā un pat ilgāk. Arī citās slimnīcās jau pirmajos trīs mēnešos uzņemšanas nodaļās ir pārstrādātas valsts noteiktās kvotas, jo nereti cilvēkiem tās ir pēdējais glābiņš, kur iespējams ātri izmeklēties, saņemt diagnozi un ārstēties kādā no slimnīcas nodaļām vai tikt nosūtītam atpakaļ pie ģimenes ārsta.

60 eiro, bet "jēgas nekādas"

"Janvārī pierakstījos pie neirologa un tikai pēc pusgada tiku vizītē. Neirologs man ieteica doties uz Rīgas Austrumu slimnīcas uzņemšanas nodaļu. Pagājušajā gadā es sešas reizes samaksāju dažādiem speciālistiem katram pa 60 eiro, bet jēgas nekādas. Esmu pensionārs, parēķiniet, cik man tas izmaksāja! 

Es vairs nevēlos izdot tik lielu naudas summu par 20 minūtēm pie katra profesora, ja man nevar palīdzēt. Apnika staigāt pie poliklīniku ārstiem, tāpēc esmu šeit, jo ceru, ka man palīdzēs," 

stāsta "Latvijas Avīzes" sastaptais rīdzinieks Vladimirs, kuram ir pamatīgas problēmas slimo kāju dēļ.

Turpat RAKUS Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā gaida arī rīdziniece Irēna, kurai pirms kāda laika bijusi zarnu operācija un atkal radušies sarežģījumi, bet pie ģimenes ārsta nevarot tikt ātrāk kā vien pēc nedēļas. "Sākumā domāju, ka man ir vēdera vīruss, bet vēdera sāpes nerimās, tāpēc nolēmu nākt uz šo klīniku. Ātro palīdzību negribēju saukt, jo baidījos, ka liks maksāt," tā notikušo atstāsta Irēna.

Pa taisno uz reanimāciju

Ārsta palīgs Ainārs Ernstsons ir pirmais mediķis, pie kura nokļūst tie cilvēki, kas paši ieradušies Austrumu slimnīcā. Viņam ir bagātīga pieredze, jo pacientu uzņemšanas klīnikā Ernstsons strādā kopš tās izveidošanas, turklāt ārsta palīgam aiz muguras ir arī 29 darba gadi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD). Pie viņa nonāk ne tikai tādi cilvēki, kuri ilgstoši nav tikuši pie vajadzīgā ambulatorā speciālista garo rindu dēļ, vai tādi, kuriem šurp ieteicis nākt ģimenes ārsts, bet arī cilvēki, kuriem NMPD ir atteicis izsaukumu, nesaskatot dzīvības briesmas, un pat tādi, kuri samelo par savu veselības stāvokli, lai tikai varētu iestāties slimnīcā un veikt izmeklējumus, kas ambulatori nav bijuši pieejami.

Ārsta palīgs Ainārs Ernstsons: "Gadījumi ir ļoti dažādi. Atnāk arī tādi pacienti, kuri samelo par savu pašsajūtu, jo baidās, ka pretējā gadījumā viņus aizraidīs projām. Viņi zina, ka šeit uzreiz var uztaisīt kompjūtertomogrāfiju, rentgena izmeklējumu, analīzes, un tas notiek dažu stundu laikā, bet uz poliklīniku ir jāiet vairākas dienas, lai to visu izdarītu."

A. Ernstsons: "Pirms pāris nedēļām no šī kabineta es biju spiests pa taisno aizvest pacientu uz reanimāciju. 

Gribēju pacientei izmērīt asinsspiedienu, bet, pārsēdinot no viena krēsla uz otru, viņa zaudēja samaņu un bija nepieciešama reanimācija, turklāt diezgan ilga. 

Vai cits gadījums. Pacients bija izsaucis ātro palīdzību, jo stipri sāpēja mugura. NMPD viņam ieteica doties uz Gaiļezera slimnīcu, jo viņš dzīvo netālu no tās. Pacients ieradās manā kabinetā un viņam iestājās kardiogēnais šoks. Izrādījās, ka viņam bija milzīgs sirds infarkts pa visu mugurējo sienu, tāpēc arī sāpēja mugura. Laimīgā kārtā viņu izglābām.

Gadījumi ir ļoti dažādi. Atnāk arī tādi pacienti, kuri samelo par savu pašsajūtu, jo baidās, ka pretējā gadījumā viņus aizraidīs projām. Viņi zina, ka šeit uzreiz var uztaisīt kompjūtertomogrāfiju, rentgena izmeklējumu, analīzes, un tas notiek dažu stundu laikā, bet uz poliklīniku ir jāiet vairākas dienas, lai to visu izdarītu. Esmu ievērojis, ka ir arī tādi cilvēki, kuri nelietderīgi izmanto mūsu resursus un medicīniskos pakalpojumus. Ja dzīvība nav apdraudēta, reizēm liekam arī samaksāt par saņemtajiem izmeklējumiem.

Diezgan daudzi pacienti šeit ierodas pēc tam, kad ilgstoši ir ārstējušies pie ģimenes ārsta, bet terapija nav bijusi efektīva. 

Kur citur pacientam likties? Skaidrs, ka jānāk šurp.

Atbrauc pat no tik tālām vietām kā Liepāja un Daugavpils, kur ir reģionālās daudzprofilu slimnīcas. Kad painteresējos, kāpēc mērojuši tik tālu ceļu, man atbild: nu izmēģiniet pats, kā tur ārstē! Pacienti ir dažādi – viens pārspīlē, otram varbūt tiešām nav paveicies."

Reklāma
Reklāma

Ambulatorā aprūpe vāja

Analizējot datus, redzams, ka Ogres novads bija viena no tām vietām, kuras iedzīvotāji lielā skaitā ir devušies uz RAKUS uzņemšanas klīniku gan 2023. gadā, gan arī šogad pirmajā ceturksnī. Šā gada janvārī, februārī, martā 336 pacienti atvesti nevis ar ātro palīdzību, bet atbraukuši paši saviem spēkiem. Taču tas nenozīmē, ka cilvēki nedodas uz Ogres slimnīcas uzņemšanas nodaļu. Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs stāsta, ka viņa vadītā ārstniecības iestāde saskaroties tieši ar tām pašām problēmām kā RAKUS.

Ogres slimnīcas vadība esot izanalizējusi iemeslus, kas liek novada iedzīvotājiem vērsties uzņemšanas nodaļā. D. Širovs: "Cilvēki netiek pie speciālista poliklīnikā, jo ir garas rindas, un viņi dodas uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu. 

Arī daļa ģimenes ārstu dod padomu – ja cilvēks netiek pie speciālista, lai iet uz uzņemšanas nodaļu un lai stāsta, ka ir ļoti slikti ar veselību.

Pagājušās nedēļas nogalē, kad pētīju dažādus gadījumus, atklājās, piemēram, ka ieradies pacients, kurš guvis traumu pirms četrām piecām dienām. Viņam uztaisa rentgena izmeklējumu, lai pārliecinātos, vai nav kāds lūzums. Viss ir kārtībā, un cilvēks tiek palaists mājās. Mēs pagaidām pažēlojam šādus pacientus un neprasām samaksāt, bet, ja šī tendence pieaugs, tad tā vairs nevarēs turpināt."

Širovs ir vienīgais traumatologs visā novadā, kurš pacientus ārstē par valsts budžeta naudu. Pacienti pie viņa ir pierakstījušies jau līdz septembrim. Kur tam pacientam likties, kas nevar tik ilgi gaidīt? Meklēt maksas pakalpojumus, kur arī ir garas rindas, vai doties uz universitātes slimnīcas vai vietējā stacionāra uzņemšanas nodaļu. Ko lai dara, ja ir nepieciešama ultrasonoskopija, bet rindas uz šo izmeklējumu Ogres slimnīcā ir izstiepušās trīs četru nedēļu garumā?

"Ambulatorā aprūpe poliklīnikās ir vāja un koncentrēta galvenokārt Rīgā.

Esam mēģinājuši piesaistīt jaunos traumatologus, endoskopistus un sonoskopistus, bet ārsti grib strādāt Rīgā un šurp nenāk. Sestdienās, svētdienās cauri uzņemšanai iziet līdz 60 cilvēkiem. Atnāk, piemēram, 12 bērni, kurus vecāki atveduši, lai parādītu pediatram, bet stacionēts tiek tikai viens no viņiem. Tas taču nav uzņemšanas nodaļas profils, tāpēc mēs sāksim vērtēt, kādos gadījumos prasīsim pacientam samaksāt par sniegtajiem medicīnas pakalpojumiem," skaidro dakteris Širovs.

Pusgadu rindā pie neīstā speciālista

Pēdējās trīs nedēļās pacientu skaits ir ļoti pieaudzis arī Jelgavas pilsētas slimnīcas uzņemšanas nodaļā – tas turas virs 100 pacientiem diennaktī. Slimnīcas vadītājs Kārlis Smilga skaidro, ka aizvadītās nedēļas trīs dienās uzņemšanas nodaļā bijuši 286 cilvēki, no kuriem 170 pacienti bija guvuši sadzīviskas traumas, kas saistītas ar vasaras dārza darbiem, arī remontiem – kaut kur kāpuši un krituši, kā arī pie vainas esot brīvdienu efekts, kad viens otram nedaudz nodarot pāri reibuma stāvoklī.

Pieaudzis tieši ambulatoro pacientu īpatsvars, kuri īsu laiku atrodas uzņemšanas nodaļā un kurus pēc izmeklēšanas aizsūta mājās. 

"Patlaban ir diezgan lielas pārstrādes ne tikai pacientu skaita ziņā slimnīcā, bet pārstrādātas ir arī ambulatoro pacientu ārstēšanai valsts piešķirtās kvotas, īpaši datortomogrāfijas un rentgena izmeklējumiem, kuras nav iespējams iepriekš plānot," situāciju skaidro Smilga.

Reklāma
Reklāma

Esot gadījumi, kad pacients atsaucas uz to, ka viņš pie ģimenes ārsta nav varējis tikt, nav varējis saņemt nosūtījumu. Uzņemšanas nodaļas noslodzi ietekmējot rindu garums poliklīnikās. Pat ja ģimenes ārsts nosūta pie speciālista ambulatorajā ārstniecības iestādē, cilvēks tik un tā netiek pie valsts apmaksātā pakalpojuma. "Mēs sastopamies ar situācijām, kad pacients pusgadu gaida rindā pie neirologa vai algologa, bet, kad ticis pie šiem speciālistiem, tad uzzina, ka viņam ir nepieciešami pavisam citi speciālisti," stāsta Kārlis Smilga.

Veselības ministrija informē, ka vidēji trešdaļai pacientu, kas nogādāti ārstniecības iestādēs ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādi, nav bijis jāpaliek ārstēties slimnīcā.

Jāveido normāls dežūrārstu dienests

Mediķi lēš, ka apmēram 70% jautājumu, ar kuriem pacienti vēršas slimnīcu uzņemšanas nodaļās, var atrisināt ģimenes ārstu praksēs. Bet, tiklīdz ir jādod nosūtījums uz noteiktu izmeklējumu vai pie speciālista, tad ir runa par mēnešiem ilgu gaidīšanu rindā.

"Labākajā gadījumā tie ir trīs mēneši, bet sliktākajā gadījumā – gads. Ja cilvēkam ir, piemēram, dūrieni krūtīs, vai viņš ir gatavs gaidīt gadu? Tāpēc agrāk vai vēlāk cilvēki nonāk uzņemšanas nodaļā. 

Mūsu valstī pēc ģimenes ārsta darba laika nepastāv pacientam pieejami un saprotami medicīnas pakalpojumi. 

Ne man, ne arī pacientiem nav skaidrs, cik daudz pakalpojumu kādā apjomā var saņemt pie slimnīcu dežūrārstiem, bet ir skaidrs, ka pakalpojums 24/7 ir pieejams uzņemšanas nodaļā. Tāpat kā es, arī jūs ietu uz uzņemšanas nodaļu, ja, piemēram, sāpētu auss vai vēders, un to nevar nosodīt, " uzskata Jelgavas novada ģimenes ārsts Ainis Dzalbs, kurš ir arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes pārstāvis.

Viņš neatbalsta tādu ideju, ka vajadzētu iekasēt naudu no tiem pacientiem, kuriem nav dzīvībai bīstams stāvoklis, bet kuri tomēr ieradušies pēc palīdzības uzņemšanas nodaļā. Dzalbs secina, ka tādā gadījumā pretī esot jābūt alternatīvam un pacientam saprotamam variantam, kur viņš var vērsties, ja, piemēram, pirms četrām dienām sasitis kāju. Kā rīkoties, ja visas dienas juties normāli, bet piektdienas vakarā jūti, ka galīgi nav labi? "Pēc pašreizējiem noteikumiem, būtu jāgaida pirmdienas rīts, lai saņemtu ģimenes ārsta konsultāciju. Tāpēc 

ir jābūt iespējai, kur varētu aiziet piektdienas vakarā vai brīvdienās, lai par divu eiro lielu līdzmaksājumu saņemtu valsts apmaksāto medicīnas pakalpojumu. 

Primārajai aprūpei vajadzētu būt pieejamai 24/7. Taču nevajadzētu domāt, ka tas ģimenes ārsts, kurš strādājis visu dienu, to darīs arī naktī. Tāpēc ir jābūt atsevišķam normālam dežūrdienestam," secina Ainis Dzalbs.

Miljoni nepalīdzēs

Arī Veselības ministrija ir konstatējusi, ka slimnīcu veiktais darba apjoms gada pirmajā ceturksnī ir lielāks par sākotnēji plānoto un pacientu skaits turpina augt gadu no gada. Tas nav nekāds pārsteigums, zinot, ka saslimstība pēc Covid-19 pandēmijas ir pieaugusi un Latvijas iedzīvotāju sastāvā ir arvien vairāk gados vecu cilvēku.

Reklāma
Reklāma

Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktors Āris Kasparāns, jūnija sākumā tiekoties ar Latvijas Slimnīcu biedrības pārstāvjiem, akcentēja, ka šogad neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai slimnīcās novirzīti papildu 62,7 miljoni eiro, kas ietver gan tarifu palielināšanu, gan personāla darba samaksas palielinājumu un slimnīcu uzņemšanas nodaļu darbības stiprināšanu. Savukārt plānveida palīdzības nodrošināšanai šogad papildus novirzīti 24 miljoni eiro. 

Taču pieprasījums pēc medicīnas pakalpojumiem ir lielāks nekā veselības nozarei pieejamie resursi, pacientu skaits turpina augt gadu no gada.

NVD sola, ka pēc pusgada datiem izvērtēšot ārstniecības iestāžu veikto darba apjomu visās programmās un iespēju robežas veikšot finansējuma pārdali no programmām, kurās būšot neizpilde.

Pēc Veselības ministrijas, Nacionālā veselības dienesta speciālistu un Latvijas Slimnīcu biedrības pārstāvju jūnija sākuma tikšanās preses relīzē ministrijas Komunikācijas nodaļa gan mēģina iesēt kādu cerīgu noti: "Lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem un mazinātu neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļu noslodzi, šogad ir veikta virkne uzlabojumu: novirzīts papildu finansējums ģimenes ārstu prakšu stiprināšanai, uzlabota kompensējamo medikamentu pieejamība pacientiem, kā arī palielināts valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjoms." Bet noslēgumā dod padomu: "Aicinām iedzīvotājus sekot savam veselības stāvoklim, kā arī veikt profilaktiskās pārbaudes un hronisku saslimšanu gadījumos lietot nozīmētos medikamentus."

Vai no iepriekšminētajiem Veselības ministrijas "plāksteriem" samazināsies pacientu skaits uzņemšanas nodaļās, ārstu kļūs vairāk un rindas pie ambulatorajiem speciālistiem krietni mazākas? Diez vai.

Papildu miljoni slimnīcu uzņemšanas nodaļām

Ministru kabineta š. g. 30. aprīļa rīkojumā par 25,665 miljonu eiro pārdali no valsts budžeta, "lai nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktību slimnīcu uzņemšanas nodaļās no 2024. gada 1. maija", Veselības ministrija anotācijā raksta:

"Vidēji trešdaļa pacientu, kas tiek nogādāti ārstniecības iestādē ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigādi, nav jāstacionē vai NMPD brigādes sākotnēji noteiktā diagnoze netiek apstiprināta. 

Atbilstoši Nacionālā veselības dienesta datiem vidēji 48,8% pacientu, kas vēršas slimnīcu uzņemšanas nodaļās, tiek stacionēti, bet 51,2% tiek novirzīti ambulatorai ārstēšanai.

Pieaug arī pacientu skaits, kuri paši ierodas uzņemšanas nodaļā (klīniskās universitātes slimnīcās vidēji katru mēnesi 60% pacientu tiek nogādāti ar NMPD un 40% ierodas paši), kas norāda uz ambulatoro pakalpojumu savlaicīgu nepieejamību. Intensīvā visu slimnīcu (ne tikai klīnisko universitāšu slimnīcu) noslodze liecina par veselības aprūpes pakalpojumu nepieejamību un iedzīvotāju veselības stāvokļa pasliktināšanos, kas vērojams arī citās ES dalībvalstīs un prasa steidzamus papildu finanšu resursus savlaicīga ārstniecības procesa nodrošināšanai. Visbiežāk sekundārie NMPD izsaukumi ir pie pacientiem ar hroniskām saslimšanām un akūtām augšējo elpceļu saslimšanām.

Pacientam ierodoties Neatliekamās medicīniskās palīdzības uzņemšanas nodaļās (NMPUN), speciālisti novērtē pacienta veselības stāvokli. Tomēr ne visiem pacientiem ir nepieciešama neatliekama palīdzība. 2023. gada pirmajā pusgadā observācijas gadījumu īpatsvars no kopējā pacientu skaita, kas vērsušies NMPUN, izslēdzot dzemdības un plānveida hospitalizācijas, bija 23,5%. [..] Observācijas gultās pacients atrodas ne ilgāk kā 24 stundas."

No minētajiem 25,6 miljoniem eiro 15 miljoni paredzēti, "lai stiprinātu neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas darbu", bet 3,2 miljoni – "lai nodrošinātu pacientu novērošanu (observāciju)".

Avots: MK rīkojums

Kad jāzvana 113

  • Neatliekamās medicīnas palīdzības dienests jāsauc: ja pēkšņi un negaidīti radušies dzīvību un veselību apdraudoši traucējumi, piemēram, samaņas un apziņas traucējumi, straujas un pēkšņas asinsspiediena svārstības, sirdsdarbības traucējumi ar ļoti ātru vai ļoti lēnu pulsu vai sāpēm, elpas trūkums, pēkšņas stipras sāpes vai citas sūdzības, kas nemazinās miera stāvoklī un/vai pēc medikamentu lietošanas.
  • Ja pacients slimnīcas uzņemšanas nodaļā ierodas pats, mediķi, izvērtējot indikācijas, pacientus grupē pēc prioritātes un priekšroka ir tiem, kuru stāvoklis prasa akūtu iejaukšanos. Tie pacienti, kuriem nepieciešama ilgāka novērošana, bet nav pamata viņu tūlītējai stacionēšanai, tiek izvietoti observācijas palātās. Pēc diagnostiskām izmeklēšanām pacienti tiek vai nu uzņemti stacionārā, vai arī var turpināt ārstēšanos ambulatori.

Arī Valmierā līdzīgas problēmas

Arī Vidzemes slimnīcas pārstāvji paziņojumā medijiem šopavasar vērsa uzmanību, ka 60% pacientu, kas vēršas Vidzemes slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļā, ir ārstējami ambulatori.

  • Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs komentējis: "Protams, mēs saprotam, ka cilvēki uztraucas par savu veselības stāvokli un vēlas pārliecināties, vai dzīvībai nedraud briesmas, bet bieži pēdējā laikā mēs novērojam, ka pacienti slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļā vēršas ar maznozīmīgām sūdzībām vai ambulatori ārstējamām slimībām. Jāņem vērā, ka šī iemesla dēļ pacientiem var ilgi nākties gaidīt uzņemšanas nodaļā, jo primārā apskate, protams, tiks sniegta tiem, kam tas ir vitāli nepieciešams." 

Aptauja

Kā varētu uzlabot situāciju, lai mazinātu pacientu skaitu slimnīcu uzņemšanas nodaļās?
MAF 2024

Publikācija tapusi projektā "Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par publikāciju saturu atbild "Latvijas Avīze".

Reklāma
Reklāma
Reklāma
LATVIJĀ PASAULĒ
Reklāma