Latviju Eiropas Parlamentā pārstāvēs deviņi deputāti (attēlā) no septiņiem politiskajiem spēkiem, no kuriem četri eiroparlamentārieši ir ievēlēti pirmo reizi.
Pretēji atsevišķām pirmsvēlēšanu prognozēm vislielāko atbalstu saņēma "Jaunā Vienotība", nedaudz apsteidzot Nacionālo apvienību, kura bija pirmā priekšvēlēšanu aptaujās. Abas partijas ieguvušas katra divus mandātus, bet pārējie pieci politiskie spēki – katrs pa vienai vietai. Vēlētāju aktivitāte šajās vēlēšanās bija nedaudz augstāka kā pirms pieciem gadiem, kad uz vēlēšanām aizgāja 33,53% vēlētāju, bet šogad tie bija 33,82%. Taču jāatceras, ka pirms pieciem gadiem varēja balsot tikai konkrētā iecirknī pilsoņa deklarētajā dzīvesvietā, taču tagad savu izvēli varēja izdarīt jebkurā vietā Latvijā, kas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc samazinājās aktivitāte Rīgā, bet pieauga Vidzemē vai, piemēram, Kuldīgā, kas ir populārs brīvdienu tūrisma galamērķis. EP vēlēšanās 2019. gadā bija 1 414 712 balsstiesīgie, bet šajās vēlēšanās viņu skaits bija lielāks – 1 541 102 pilsoņi.
Politiķu, jo īpaši EP deputātu, atrautība no cilvēkiem reģionos, kurus kandidāti uzkrītoši aktīvi sāka apmeklēt tikai priekšvēlēšanu laikā, bija viens no minētajiem iemesliem zemajai aktivitātei vēlēšanās. Kā mediji, tā politiķi sociālo tīklu vidē dzīvojot savos "burbuļos" un reizēm pat nenojauš, ko domā cilvēki ārpus tiem.
To pēc daudzajiem braucieniem uz reģioniem atskārta ne tikai Reinis Pozņaks ("AS"), kurš Latvijas Televīzijas diskusijā atzina: "Mēs braucām pa reģioniem, un cilvēkiem bija pārsteigums, ka vispār ir kaut kādas vēlēšanas." Līdzīgs viedoklis pēc vizītēm reģionos bija arī Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, kurš maija beigās intervijā Latvijas Radio teica: "Tas, ko jūs redzat sociālajos tīklos un mediju diskusijās, nav tas, kas satrauc cilvēkus ārpus Rīgas. Mēs bieži vien cīnāmies par kaut kādām lietām, kas mums šķiet svarīgas, bet novados ir pavisam citas prioritātes."
Daļa partiju – tajā skaitā "Jaunā Vienotība" – ar vēlēšanu rezultātu ir apmierinātas, atzīstot, ka arī kopumā Latvijas pārstāvniecība EP ir cienījama un laba, jo nav neviena prokremliski noskaņota politiķa jeb "Ždanokas mantinieka", kā pēc rezultātu paziņošanas sacīja Roberts Zīle (NA). Taču vairāki politiskie spēki, kas EP neiekļuva, bija cerējuši uz labāku rezultātu. Piemēram, "Stabilitātei", kam sākotnēji pat paredzēja iespēju iekļūt EP, ir atbalstījuši tikai 1,98% vēlētāju, bet valdībā pārstāvēto Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) – 2,28%. Abas partijas arī bija starp tām, kuras aicināja uz mediju rīkotajām debatēm. Lūgts to komentēt, ZZS pieredzējušais politiķis Augusts Brigmanis "Latvijas Avīzei" teica:
"Es nepiedalos partijas politikas veidošanā, bet, ja man vaicā, varu atklāti pateikt, ka tas ir slikts rezultāts.
Labāk ir pateikt skaudru patiesību, lai var laikus izdarīt secinājumus, gatavojoties nākamajām pašvaldību vēlēšanām, jo mēs zaudējām atbalstu pat pašvaldībās, kuras vada mūsu biedri."
Dažas izmaiņas līderu trijniekā
Atkārtoti Eiropas Parlamentā ir ievēlēts Valdis Dombrovskis un Sandra Kalniete no "Jaunās Vienotības", bet, ja V. Dombrovskis kļūs par Eiropas komisāru, tad mandātu iegūs Inese Vaidere, kura ir apsteigusi Krišjāni Kariņu. No Nacionālās apvienības ir ievēlēts Roberts Zīle, kurš EP ir kopš 2004. gada, kad Latvijā pirmo reizi notika EP vēlēšanas. Taču pirmo reizi mandātu saņems Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA), kurš vēlēšanās ir apsteidzis bijušo aizsardzības ministri, Saeimas deputāti Ināru Mūrnieci. R. Zīle pirms vēlēšanām vairākkārt teica, ka viņš palīdzēs jaunajiem kolēģiem ne tikai iejusties EP, bet ar laiku iegūt ietekmīgas pozīcijas.
Atkārtoti Latviju EP pārstāvēs Ivars Ijabs no "Latvijas attīstībai" un viens no "Saskaņas" līderiem Nils Ušakovs. Kā vienā, tā otrā sarakstā vēlētāji nav veikuši izmaiņas partijas noteiktajā līderu secībā. Taču tādas ir notikušas "Progresīvo" sarakstā, kurā pirmo numuru – Elīnu Pinto – ir pārspējis bijušais Rīgas mērs Mārtiņš Staķis. Tas tikai apstiprina to, ka "Progresīvo" vēlētājs ir Rīgā, bet reģionos partijai nav spēcīgas atbalsta bāzes. Īsi pirms vēlēšanām arī partija "Mēs – Talsiem un novadam", no kuras Saeimā ir ievēlēts Edgars Zelderis, paziņoja, ka pārtrauc sadarbību ar "Progresīvajiem", jo viņi pietiekami nerūpējas par laukiem.