Prezidents vēlas plašu koalīciju

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kuram premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") ceturtdien iesniedza demisijas rakstu, nākamās nedēļas sākumā konsultācijās ar visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām sagaida atbildes uz vairākiem jautājumiem, lai labāk saprastu politisko klimatu. Valsts prezidents aicinās katru frakciju izteikties par vēlamo koalīcijas modeli un arī premjera kandidātu.

Ikvienam politiskajam spēkam ir tiesības nosaukt personu, kuru vēlētos redzēt šajā amatā vai izvirzīt uz to. Taču viens no Valsts prezidenta minētajiem priekšnoteikumiem ir kandidāta spēja izveidot pēc iespējas plašāku koalīciju.

Pēc K. Kariņa paziņojuma, ka viņš vairs nepretendēs uz šo amatu, "Jaunā Vienotība" ("JV") uz šo posteni izvirzīja labklājības ministri Eviku Siliņu, kura piedalījās K. Kariņa rīkotajās sarunās ar Zaļo un zemnieku savienību un "Progresīvajiem", kas ļauj viņai runāt par koalīcijas kodolu ar 52 balsīm – tik ir šīm partijām kopā ar "JV". Līdz ar to mazinās iespēja, ka cits premjera kandidāts varētu šo "trijotni" izšķirt, jo ZZS un "Progresīvo" vadība apstiprina atbalstu E. Siliņai. 

Taču vēl nav zināms, vai viņai varētu izdoties pārliecināt par iesaistīšanos koalīcijā arī "Apvienoto sarakstu", mazāk ticams, ka arī Nacionālo apvienību.

Valsts prezidents E. Rinkēvičs neminēja konkrētu termiņu, kad nosauks personu, kurai uzticēs valdības veidošanu. To noteiks pirmdien un otrdien konsultācijās ar partijām iegūtā informācija, pēc kuras izvērtēšanas būšot lielāka skaidrība par to, kad varētu nominēt premjera kandidātu, vai būs nepieciešamas papildu konsultācijas, vai arī "kad es varētu nākt ar rīkojumu nr. 2, starp citu", piebilda E. Rinkēvičs. Kad viņš vadīja Valsts prezidenta kanceleju Valda Zatlera prezidentūras laikā, rīkojums nr. 2 bija par ierosinājumu atlaist Saeimu. E. Rinkēvičs cer, ka jauno valdību izdosies izveidot dažu nedēļu laikā, ņemot vērā nepieciešamību sagatavot nākamā gada valsts budžeta projektu, kas esot jāpieņem savlaicīgi. "Mums ir vajadzīga valdība, kas risinās manis minētos jautājumus, un ceru, ka politiķi neveidos mākslīgus šķēršļus un būs atbildīgi," teica E. Rinkēvičs.

Valsts prezidents nosauca vairākus virsmērķus, kuru risinājumu sagaida no jaunās valdības, kā arī neatliekami veicamos darbus. 

Viens no lielajiem mērķiem ir panākt, lai līdz 2030. gadam Latvija sasniegtu Eiropas Savienības vidējo labklājības rādītāju, 

īpašu uzmanību pievēršot izglītībai un zinātnei, investīciju piesaistei, reģionālās un ekonomiskās nevienlīdzības mazināšanai.

Prezidenta nosaukto tuvākā laika uzdevumu sarakstā atspoguļojas viņa reģionālajās vizītēs gūtie secinājumi. Piemēram, E. Rinkēvičs gaida no partijām redzējumu par pārtikas inflācijas un elektroenerģijas tarifu pieauguma līdzsvarošanu iedzīvotājiem atbilstoši sociāli ekonomiskajam stāvoklim valstī, kā arī risinājumus tautsaimniecības kreditēšanas veicināšanai. Būtiska esot valsts finansējuma palielināšana iekšējai drošībai. Cilvēki reģionos nebija apmierināti arī ar veidu, kā notiek skolu tīkla un veselības aprūpes iestāžu reforma. Tāpēc uzmanība būtu jāpievērš arī prezidenta aicinājumam "veikt saprātīgas un samērīgas pārmaiņas izglītības sistēmā un veselības aprūpē".