Patchy rain nearby 17.8 °C
T. 02.09
Elīza, Lizete, Zete
SEKO MUMS
Reklāma
Kiberuzbrukums līdzās dezinformācijas izplatīšanai soctīklos tiek uzskatīti par būtiskākajiem riskiem vēlēšanu ietekmēšanai no ārpuses.
Kiberuzbrukums līdzās dezinformācijas izplatīšanai soctīklos tiek uzskatīti par būtiskākajiem riskiem vēlēšanu ietekmēšanai no ārpuses.
Foto: "Latvijas avīzes" ilustrācija

Tik lielu bažu par to, vai ar vēlēšanām viss būs labi un vai nepiedzīvosim kādus nepatīkamus pārsteigumus, šķiet, Latvijā vēl nav bijis ne reizi kopš valsts neatkarības atgūšanas.

Reklāma

Iemesli tam ir gan iepriekš piedzīvotas tehniskas ķibeles un organizatoriskas problēmas 2025. gada pašvaldību vēlēšanu laikā, gan pieaugošais ārējais apdraudējums.

Kad šogad pēc Jāņiem parādījās informācija par nopietnu kiberuzbrukumu "Latvijas valsts mežu" (LVM) informācijas tehnoloģiju infrastruktūrai, viens no pirmajiem jautājumiem, kas parādījās soctīklos, bija – kā tas ietekmēs gaidāmās Saeimas vēlēšanas? Tikai divus mēnešus pirms tam amatpersonas Krīzes vadības padomes sēdē bija vienojušās vēlēšanu sistēmu izstrādi šogad izņēmuma kārtā nodot trim valstij daļēji vai pilnībā piederošajiem uzņēmumiem – "Latvijas Mobilajam telefonam" (LMT), "Tet" un "Latvijas valsts mežiem", bet nu atklājās, ka viens no tiem nebija spējīgs aizsargāt pats sevi.

Tieši kiberuzbrukums līdzās dezinformācijas izplatīšanai tiek uzskatīts par vienu no būtiskākajiem riskiem vēlēšanu ietekmēšanai no ārpuses. Nevienam jau sen vairs nav noslēpums Krievijas mēģinājumi iejaukties citu valstu politikā, tajā skaitā vēlēšanu procesos. Parasti tas izpaužas kā centieni nosvērt svaru kausus par labu kādam politiskajam spēkam, kas labāk atbilst Kremļa interesēm. Vai arī vienkārši izraisīt lokālu politisko krīzi un caur to vājināt atbalstu Ukrainai. Pēdējā laikā bieži izskanējušas dažādu ekspertu atziņas, ka Krievija pašlaik nav gatava tiešai konfrontācijai un karam ar NATO, taču tāpēc jo lielāka iespēja, ka tiks īstenotas dažāda veida hibrīdoperācijas. Cik droši varam būt par to, ka tam netiks izmantotas rudenī paredzētās Saeimas vēlēšanas?

"Mēs dzīvojam tādā interesantā laikā, sabiedrība ir satraukta, un pašsaprotami, ka tas skar arī vēlēšanas. Arī mums vēlēšanu komisijā ir satraukums, taču visiem tiem riskiem, kurus esam spējuši iedomāt un apjaust, mums ir "B plāns", saka Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Māris Zviedris. Viņš piebilst: "Paši sev jautājam – nu kas vēl varētu notikt, kam vajadzētu sagatavoties? Es tikai priecātos, ja kāds tagad norādītu uz vēl kādu iespējamu problēmu. Tas nozīmētu, ka mums vēl būtu laiks to novērst. Ja mēs zinātu, kur vajag nolikt spilvenu, mēs to noteikti noliktu."

Kiberdraudi

Pēc kiberuzbrukuma LVM uzņēmums nekavējoties paziņoja, ka vēlēšanu norisi tas nekādā veidā neietekmēs. Vēlēšanu sistēmas izstrādei visa nepieciešamā IT vide bijusi nodalīta no pārējās uzņēmuma IT infrastruktūras, turklāt šis darbs uzbrukuma brīdī jau bijis paveikts. Vienlaikus tika solīts, ka "Tet" un kiberincidentu novēršanas institūcija "Cert.lv" pēc notikušā veiks pārbaudes. 3. jūlijā "Cert.lv" paziņoja, ka pabeigusi LVM izstrādātā koda piegāžu analīzi un ir pārliecinājusies, ka "ar vēlēšanu sistēmām saistītie papildinājumi kiberuzbrukumā nav skarti". LVM izstrādātie papildinājumi esot droši nodoti Valsts digitālās attīstības aģentūrai (VDAA), un tajos nav neautorizētu koda izmaiņu – tie ir droši izmantojami vēlēšanās.

Kiberdrošības speciālisti diezgan vienprātīgi secināja, ka šis uzbrukums nav saistīts ar Krievijas interesēm. 

"Visdrīzāk mums ir darīšana ar komerciāli motivētu uzbrucēju grupu, kurai turklāt ir ļoti svarīgi publiski izrādīties un izlielīties ar savu paveikto," 

intervijā "Latvijas Avīzei" iepriekš pauda "Cert.lv" vadītāja Baiba Kaškina. Viņa arī piebilda, ka uzbrucēja mērķis neesot saistīts ar LVM iesaisti vēlēšanu sistēmas izstrādē: "Visticamāk, ka uzbrucējs pats par šādu uzņēmuma saistību ar vēlēšanu procesu nav zinājis, jo nevienā vietā viņa publiskotajā informācijā vēlēšanas kā mērķis vai tēma netiek uzsvērtas."

Kamēr tika izplatīti mierinošie vēstījumi, ka tas, protams, ir nepatīkams un satraucošs notikums, taču sekas nav tik dramatiskas un kopumā tā pat būs laba mācība visiem parūpēties par IT sistēmu drošību, augustā Latvija piedzīvoja nākamo vērienīgo kiberuzbrukumu, kam politiski bija pat skaļākas atbalsis. Šoreiz tika uzlauzta Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datubāze, nozogot 1,2 miljonu cilvēku datus. Pēc nepārprotamiem mājieniem no valsts augstāko amatpersonu puses par atkāpšanos paziņoja gan CSDD padome, gan valde, taču, sākoties apstākļu skaidrošanai, parādījās kāda zīmīga detaļa, kas atkal jau lika runāt par vēlēšanām. Kā norādīja CSDD, tai bijis līgums ar SIA "Tet" par kiberdrošības pakalpojumu sniegšanu. Kā jau minēts, "Tet" ir vēl viens no uzņēmumiem, kas iesaistīts vēlēšanu sistēmas izstrādē, turklāt tieši "Tet" bija testējusi gan to veiktspēju, gan iespējamās ievainojamības.

Reklāma
Reklāma

Satraukums, ka CSDD incidents varētu kaut kā tieši ietekmēt vēlēšanas, gan publiskajā telpā bija mazāks nekā LVM gadījumā. Arī "Tet" pēc pārbaudēm steidza komentēt, ka uzbrukums īstenots caur pašas CSDD lietotni, tātad neesot tieša "Tet" atbildība (kaut ko aizdomīgu pamanīt gan varēja). Tāpēc te drīzāk var runāt par kopējo nedrošības sajūtas pieaugumu – arī tik lieli un tehniski attīstīti uzņēmumi, kurus valsts pasniegusi kā savā ziņā garantijas simbolu, tomēr, izrādās, nevar būt droši, ka viss būs uzticams un pārbaudīts.

Zīmīga ir atziņa, ka CSDD uzbrukušos hakerus atšķirībā no LVM gadījuma nav vadījušas materiālas intereses vai slavas kāre. Tas varētu nozīmēt, ka pēdas var vest arī uz Krieviju. Uz to 19. augustā pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču netieši norādīja premjers Andris Kulbergs: "Šoreiz ir atšķirīgi, šie nav krāpnieki. Parasti hobijhakeris grib atzinību – redz, cik viņš tālu ticis, ko paveicis. Šoreiz nekā tāda nav, neviens nav identificējies, nekur nav uzpeldējuši dati. Tas liecina par cita veida uzbrukumu." Tika paustas bažas, ka, piemēram, ar valsts drošību saistītu personu dati var nonākt nevēlamās rokās.

Savukārt abu lielāko kiberuzbrukumu potenciālo ietekmi uz vēlēšanu procesiem Valsts prezidents komentēja šādi: "Mēs apspriedām vēlēšanu organizācijas jautājumus jūlijā Nacionālās drošības padomes sēdē, mēs izgājām cauri arī "Latvijas valsts mežu" stāstam un saņēmām apliecinājumu gan no atbildīgajām valsts drošības iestādēm, arī no atbildīgajām kiberdrošības iestādēm par to, ka vēlēšanu sistēma netika skarta. Tādu apliecinājumu mēs visi esam saņēmuši, tas ir oficiāli dokumentēts, oficiāli fiksēts. (..) Man šobrīd, tieši šodien, nav nekāda pamata teikt, ka būtu kādas problēmas." Savu teikto viņš noslēdza ar tēlainu piebildi, ka pavisam droši varam būt tikai par to, ka dzīves beigās nonāksim kapos.

CVK priekšsēdētājs Māris Zviedris intervijā "Latvijas Avīzei" uzsver, ka ne "Latvijas valsts mežu", ne "Tet" nosaukumu parādīšanās saistībā ar kiberuzbrukumiem nevajadzētu būt iemeslam, lai tos piesauktu kontekstā ar vēlēšanām, šīs lietas esot jānošķir: "Esam pilnīgi pārliecināti, ka tas nav saistīts."

Tomēr paziņojumi, kas parādās publiskajā telpā, var mulsināt – no vienas puses, lielas bažas par IT sistēmu drošību, no otras puses, mierinoši paziņojumi, ka pieņemts lēmums balsis skaitīt ar rokām, tātad te nekādas manipulācijas notikt nevarēs. Kā skaidro M. Zviedris, IT sistēmas ir svarīgas citā aspektā: "Pašlaik vēlētājam Latvijā dota ļoti brīva iespēja balsot jebkurā iecirknī un to var darīt vairākas dienas. Ne visās pasaules valstīs tā tas ir. Tas ir ērti, bet to nodrošināt arī prasa daudz pūļu, un tieši te lielu lomu spēlē IT tehnoloģijas, šajā gadījumā – elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs. 

Ja mēs atgrieztos tikai pie papīra reģistra, kā tas ir lielā daļā pasaules valstu, tad šis risks atkristu, bet, ja mēs gribam iespējas balsot jebkurā iecirknī, mums ar to jārēķinās."

Vienlaikus CVK priekšsēdētājs mierina, ka, pat ja ar IT sistēmām kaut kas vēlēšanu laikā notiktu – tās būtu traucētas vai nestrādātu –, tad būtu "plāns B", tikai "tas prasītu papildu laiku, neko citu mēs šajā gadījumā nezaudētu". Vēlētājiem no tā nekas īpaši nemainītos, vienīgi ilgāk nāktos gaidīt vēlēšanu rezultātus, lielākas grūtības būtu vēlēšanu organizatoriem. "Bet iedomājieties, pirms 30 gadiem nebija ne datoru, ne mobilo telefonu. Tagad, protams, ir visas šīs jaunās ierīces, kas atvieglo darbu. Bet vai tāpēc, ja, piemēram, nebūtu elektrības, kā nupat vētras laikā, un kaut kas nestrādātu, nenotiktu vēlēšanas? Protams, ka notiktu! Būtu sarežģītāk apkopot un pārbaudīt informāciju, bet tās vecās iestrādes jau nekur nav pazudušas."

Darba grupa darbojas, bet...

Šā gada janvārī Ministru kabinets izdeva rīkojumu, kurā teikts: "Lai novērstu iespējamus drošības apdraudējumus demokrātiskai un godīgai 2026. gada 3. oktobrī paredzēto Latvijas Republikas Saeimas vēlēšanu norisei, izveidot starpinstitūciju darba grupu." Tajā iekļauti 25 pārstāvji no dažādām institūcijām. Par vadītāju sākotnēji tika iecelts Valsts kancelejas vadītājs Raivis Kronbergs, kas bija saprotami, jo tieši VK uzdevums ir nodrošināt šīs grupas darbu. Taču maijā Valsts kanceleja palika bez vadības. Pašlaik darba grupu vada Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne, vietnieks ir CVK priekšsēdētājs Māris Zviedris. Notikušas jau 11 sanāksmes. 19. maijā darba grupa sniedza savu pirmo ziņojumu tolaik vēl Evikas Siliņas vadītajai valdībai, un septembrī esot paredzēts nākamais ziņojums.

Reklāma

Uz papīra viss izskatās cienījami, tomēr, "Latvijas Avīzei" cenšoties iegūt plašāku kopskatu par darba grupas darbu un jo īpaši – piesaukto vēlēšanu apdraudējumu un risku analīzi, izrādījās, ka par to runāt īsti neviens nav gatavs. Katrs labprāt pieturas pie sava iezīmētā lauciņa, bet kopējo ainu labākajā gadījumā var mēģināt saprast no birokrātiskā valodā rakstītajiem ziņojumiem.

Uz "Latvijas Avīzes" aicinājumu Valsts kancelejai sniegt interviju tika saņemts atteikums. Tā vietā – vispārīgs informācijas apkopojums ar vairāk jau teorētiskām nekā praktiskām reālo situāciju raksturojošām atziņām. Kā e-pastā raksta Krīzes vadības centra krīzes komunikācijas vadītāja Egita Diure: "Būtiskākie riski drošai un demokrātiskai vēlēšanu norisei ir identificēti, un tie tiek pārvaldīti kā tādi, kuru iestāšanās ir novērtēta ar vidēju vai augstu varbūtību un ietekmi: ārēja sabiedrības ietekmēšana ar dažādiem naratīviem, kiberuzbrukumi, fiziski draudi kandidātiem un amatpersonām un to izmantošana informācijas operācijās, politisko personu negodīga, neētiska rīcība, slēpta finansēšana un balsu pirkšana, kā arī alternatīvu risinājumu izmantošana vēlēšanu platformas moduļu nepieejamības dēļ." Sīkāk skaidrot katru no riskiem krīzes komunikācijas vadītāja atteicās.

Jautāts par šādas starpinstitucionālās darba grupas jēdzīgumu un vai tas tiešām ir īstais formāts, kur risināt ar vēlēšanu apdraudējumu saistītus jautājumus, CVK vadītājs M. Zviedris atbild, ka tā ir "noderīga viedokļu apmaiņai". Viņam esot piedāvāts vadīt šo grupu, taču viņš ļoti stingri atteicies, jo "CVK vadītājam ir jāatbild par vēlēšanām, nevis par institūciju sadarbību, kas ir ārpus manas kompetences". 

"Vai šīs sanāksmes uzreiz dod kādu risinājumu, būšu godīgs – nē. Tā ir viena no darba grupām, nebūt ne vienīgā, kur tiek sekots līdzi, kā notiek gatavošanās vēlēšanām. Te lielākā priekšrocība ir plašais iesaistīto institūciju loks. 

Ja tas skar konkrētas institūcijas kompetenci, tad ir pie kā vērsties, jo ne jau viss, kas saistīts ar vēlēšanām, ir CVK atbildība," saka M. Zviedris. Viņaprāt, tas, ka Valsts kanceleja ir bez vadības, protams, rada izaicinājumus, taču "tā nav tik liela problēma, jo mēs varētu organizēt vēlēšanas arī bez šādas darba grupas".

Dezinformācijas risks

Spilgi neseni piemēri, kā iejaukšanās vēlēšanu procesā notikusi Eiropas valstīs, ir Rumānija un Moldova. Vai kaut kas līdzīgs pirms vēlēšanām var piemeklēt arī Latviju? Lūk, piemēram, Krīzes vadības centra krīzes komunikācijas vadītājas Egitas Diures rakstiski sniegtais vērtējums: "Līdz šim pastāvīgi veiktā informatīvās vides monitoringa analīze liecina par vairākiem metanaratīviem, kas grauj uzticību demokrātiskajiem procesiem." Tiekot izplatīti vēlēšanu bezjēdzīguma naratīvi – apgalvojumi, ka "viss jau ir izlemts" un "nav jēgas balsot". Tāpat esot bijuši vēstījumi pret vēlēšanu procesu – atbildīgo institūciju nekompetenci, atgādinot pieredzi ar iepriekšējo pašvaldības vēlēšanu IT sistēmu, korupcijas vai nodevības stāsti, vēstījumu kopas, kas atbalsta Krievijas intereses, baiļu un panikas ģenerēšana – apgalvojumi par nestabilitāti valstī, drošības draudiem, valsts nespēju nodrošināt kārtību vēlēšanās. No rakstītā gan rodas iespaids, ka ietekmēšanai tiek pieskaitīts gandrīz vai katrs kritisks interneta komentārs, bet vai tiešām tos visus var mest vienā maisā un saistīt ar iejaukšanos vēlēšanu procesā? Vai vērojamas kāda apzinātas un organizētas dezinformācijas kampaņas pazīmes? Īsti skaidrs netop.

Tieši dezinformāciju kā lielāko risku vēlēšanām min arī CVK vadītājs Māris Zviedris, un, protams, viņu vairāk satrauc paša vadītās iestādes tēls: "Ar to nodarbojas mūsu valsts nelabvēļi un ienaidnieki. Te ir milzīga loma arī medijiem – kā sabiedrībai tiek aiznesta informācija, vai tas rada uzticību vai tieši pretēji – neuzticību. Ceru, ka mēs ar savu darbu solīti pa solītim, neskatoties uz iepriekšējo gadu negatīvo pieredzi, atgūstam šo uzticību."

To, ka soctīkliem var būt liela ietekme uz vēlēšanu rezultātiem un tie var sagādāt pārsteigumus, parādīja jau 14. Saeimas vēlēšanas, kad parlamentā negaidīti iekļuva partija "Stabilitātei". Dažreiz tā tika saukta arī par ""TikTok" partiju". Pašlaik gan "TikTok", gan citos soctīklos ļoti aktīvi darbojas cits politiskais spēks – apvienība "Suverēnā vara/Jaunlatvieši", un socioloģiskās aptaujas tai uzrāda ļoti strauju reitinga pieaugumu. Tomēr pašlaik vēl nevar runāt par pazīmēm, ka notiktu kādas apzinātas manipulācijas, kādas bija redzamas Rumānijā vai Moldovā.

Reklāma
Reklāma

Politologs Andis Kudors iespēju, ka Krievija varētu ietekmēt Saeimas vēlēšanas, vērtē kā nebūtisku. "Viņiem ir grūti te ko saturiski izdarīt, jo Latvijas pusē visi ir mobilizējušies, kaut kādā ziņā pat gaida, ka kaut kas būs. Taču tie lielie rupori, kas savulaik bija Krievijai, te vairs nav tik skaļi, jo propagandas kanāli ir ierobežoti. Kaut kāda daļa cilvēku tos turpina skatīties caur VPN, vēl ir soctīkli, kur var mēģināt izvērsties, bet auditorijas lielums, ar kuru Krievija var darboties, vairs nav tik vienkārši sasniedzams," vērtē politologs, atzīmējot, ka te daudz kas atkarīgs no valodas, kādā cilvēks meklē informāciju. Krieviskajā vidē tas, protams, notiks plašāk, latviskajā – mazāk. "Viņi uzkurina tos, kas viņos klausās, un tie būs tādu Jūlijas Stepaņenko vai Alekseja Rosļikova atbalstītāji, bet viņi jau tāpat visu laiku ir bijuši Krievijas informācijas telpā, tie jau tāpat nevar pateikt, kam pieder Krima." Politologs gan neizslēdz arī provokācijas no Krievijas puses vēlēšanu dienā, lai vēlāk varētu censties apstrīdēt balsošanas rezultātus.

Kas būtu, ja...

  • Piemēri rāda, ka Krievijai ir vieglāk iejaukties citu valstu vēlēšanās, ja tur ir divi galvenie konkurenti ar atšķirīgu politisko kursu. Ko tas nozīmētu Latvijā, kur politiskais spektrs ir daudz raibāks?
Andis Kudors.

Andis Kudors: Iespējams, ka mums politiskā sadrumstalotība šajā kontekstā nāk par labu. Krievijai bija daudz vieglāk, kad krieviskajā flangā dominēja "Saskaņa", tad bija skaidrs, ka ir jāatbalsta šis politiskais spēks, un tas arī tika darīts. Atcerēsimies, kā Marija Zaharova publiski teica: "Turies, Nil!" Tātad uzrunāja viņu uz "tu", kas liecināja par īpašu tuvību. Tagad nav tāda viena izteikta kandidāta, kura labā spēlēt.

 

  • Kas būtu, ja 3. oktobrī notiktu kaut kas tik satraucošs, ka tas novērstu visu uzmanību no vēlēšanām un balsošanas?
Māris Zviedris.

Māris Zviedris: Cilvēku dzīvība un veselība, protams, ir primārais. Līdzko šis risks ir novērsts, mums kā vēlēšanu organizatoru nākamais galvenais uzdevums ir vēlēšanu materiālu – vēlēšanu aplokšņu, balsošanas kastu un papīra vēlētāju reģistru – drošība. Protams, šādi notikumi var ietekmēt līdzdalību, taču vēlēšanas būs notikušas! Tieši tāpēc mēs aicinām neatlikt balsojumu uz 3. oktobri, jo nodot balsi glabāšanā iespēja būs katru dienu noteiktā laikā jau no pirmdienas, 28. septembra. Ja kāds mums šos svētkus grib sabojāt, viņam būs ļoti grūti sabojāt visu nedēļu.

Iejaukšanās kampaņā Rumānijā

Par Kelinu Džordžesku līdz pat 2024. gada nogalei pat viņa dzimtajā Rumānijā zināja nedaudzi. Viņa biogrāfija līdz 60 gadu vecumam atgādina diezgan garlaicīgu birokrāta dzīvesgājumu – ieguvis agronoma izglītību, darbojies dažādās vides kustībās un ilgstoši strādājis valsts pārvaldē, piemēram, ieņemot dažādus amatus Vides ministrijā, vēlāk bijis Nacionālā ilgtspējīgas attīstības centra izpildirektors. Veidojis arī karjeru starptautiskās institūcijās, tajā skaitā ANO. Taču apmēram pirms sešiem gadiem viņu piesaistīja labēji populistiskā partija AUR ("Alianța pentru Unirea Românilor"), kurai tolaik pirmo reizi izdevās iekļūt parlamentā, iegūstot nedaudz vairāk par 9% balsu, kas tai vēlēšanās deva ceturto vietu. AUR nosauca Džordžesku kā savu premjera kandidātu, lai gan viņš tobrīd nebija partijas biedrs. Tad arī viņš pēkšņi atklājās kā kaislīgs nacionālo ideju aizstāvis, kā arī Eiropas Savienības un NATO kritiķis. Vienlaikus Džordžesku piesardzīgi koķetēja ar prokremliskiem vēstījumiem, piemēram, slavējot Putinu kā "cilvēku, kurš mīl savu valsti" un saucot Ukrainu par "izdomātu valsti", bet, kā jau tas bieži šāda veida politiķiem raksturīgs, pats aktīvi noliedza, ka ir prokrieviski orientēts. Neskatoties uz jauniegūto politisko ampluā, Džordžesku un AUR politiskie ceļi drīz šķīrās (viens no iemesliem bija Džordžesku pozitīvie izteikumi par pretrunīgi vērtētām vēsturiskām personām, piemēram, maršalu Ionu Antonesku, kurš Otrā pasaules kara laikā sadarbojās ar nacistiem). Tālāk viņš vairāk darbojās individuāli, pārsvarā soctīklu platformās.

Uzreiz pēc Rumānijas prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas parādījās aizdomas, ka Kelina Džordžesku uzvara nav bijusi tīra, vēlāk tiesa anulēja vēlēšanu rezultātus.

Tāpēc jo lielāks pārsteigums bija tas, kas notika 2024. gada 25. novembrī, kad Džordžesku uzvarēja Rumānijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā, saņemot 22,94% balsu. Vairāki citi kandidāti ar daudz lielākiem politiskajiem resursiem bija palikuši aiz viņa. Vienlaikus parādījās aizdomas, ka Džordžesku uzvara nav bijusi tīra – tas nav tikai "antisistēmas" kandidāts bez savas partijas, vēlēšanu komandas u.tml., kuram ar "TikTok" video izdevies savākt protesta vēlētāju balsis. Kāds no malas ir to visu veicinājis ar precīzi aprēķinātām aktivitātēm. Pats Džordžesku apgalvoja, ka vēlēšanu kampaņa viņam neko neesot izmaksājusi, taču izmeklēšanā tika konstatēts, ka tajā tikuši izmantoti desmitiem tūkstošu viltus soctīklu konti, notikusi mākslīga satura izplatīšana un algoritmu apiešana. Džordžesku "TikTok" video sasniedza miljonus skatījumu īsā laikā, kas dabiski nebūtu iespējams, pat ja viņš būtu ļoti populāra personība. Lai gan šī soctīklu aktivitāte attīstījās vairākus mēnešus, sprādziena efektu tā piedzīvoja tikai dažas dienas pirms vēlēšanām.

Rumānijas drošības dienesti secināja, ka kampaņa varētu būt koordinēta un saistīta ar ārvalstu ietekmi, nevis spontānu sabiedrības atbalstu. Lai arī bez tiešiem pierādījumiem, tomēr tika paustas nopietnas aizdomas, ka aiz tā stāv Krievija. Rumānijas Konstitucionālā tiesa 2024. gada 6. decembrī anulēja prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas rezultātus. Savā pamatojumā tiesa norādīja, ka viens kandidāts guva negodīgu priekšrocību tiešsaistē, kas varēja izkropļot vēlēšanu rezultātu, Džordžesku tika liegta dalība atkārtotās vēlēšanās. Viņš vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar prasību anulēt Rumānijas Konstitucionālās tiesas lēmumu, taču saņēma atteikumu. Vēlāk Džordžesku paziņoja, ka pārtrauc politisko darbību, savukārt atkārtotajās prezidenta vēlēšanās 2025. gada 18. maijā uzvaru guva centriskais kandidāts Nikušors Dans.

Šis kļuva par pirmo gadījumu, kad iejaukšanos vēlēšanu procesā lēmusi tiesa, turklāt sekas atzītas par pietiekami nopietnām, ka jāsper tik radikāls solis kā vēlēšanu rezultātu anulēšana, labi zinot, ka tas izsauks arī daudz kritikas. (Piemēram, kā pārmetumu ne tikai Rumānijai, bet visai Eiropas Savienībai kopumā, to Minhenes drošības konferencē vēlāk pauda ASV viceprezidents Dž. D. Venss.) Vienlaikus tas ir licis apjaust gan to, cik liela mūsdienās var būt soctīklu ietekme, gan to, ka iejaukšanos vēlēšanu procesā, ja tā ir labi organizēta, var būt grūti novērst, pat izpildot priekšdarbus.

Cits Latvijā bieži piesaukts piemērs ir Moldovas 2024. gada prezidenta un 2025. gada parlamenta vēlēšanas, kur tika pielietots vēl plašāks ietekmēšanas paņēmienu klāsts – ne tikai masīvas soctīklu kampaņas, izmantojot viltus kontus, bet arī dezinformācijas izplatīšana, balsotāju uzpirkšana, pat baznīcas iesaistīšana. Tiek uzskatīts, ka visu to finansējis bēguļojošais prokrieviskais oligarhs Ilans Šors, un galvenais mērķis bija panākt, ka vēlēšanās neuzvar proeiropeiski orientētie spēki un prezidente Maiju Sandu, tomēr to neizdevās panākt. Atšķirībā no Rumānijas te iejaukšanās vēlēšanās nebija pārsteigums, tas nenotika pēkšņi un negaidīti.

Pēc mēneša – 3. oktobrī – notiks 15. Saeimas vēlēšanas.

Vēlēšanu iecirkņu darba laiki

  • Sestdien, 3. oktobrī, balsot iespējams visos vēlēšanu iecirkņos no 8.00 līdz 20.00.
  • No 28. septembra iespējama balss nodošana glabāšanā visos vēlēšanu iecirkņos šādos laikos:

• pirmdien, 28. septembrī, plkst. 17.00–20.00

• otrdien, 29. septembrī, plkst. 8.00–11.00

• trešdien, 30. septembrī, plkst. 17.00–20.00

• ceturtdien, 1. oktobrī, plkst. 8.00–11.00

• piektdien, 2. oktobrī, plkst. 12.00–15.00

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu

 

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
LATVIJĀ PASAULĒ
Reklāma