15.7 °C
Latvijas hokeja izlase šodien Ostravā aizvadīs izšķirošo spēli par iekļūšanu ceturtdaļfinālā, plkst. 17.20 tiekoties ar ASV izlasi.
Ceturtdaļfinālam būs nepieciešami trīs punkti jeb uzvara pamatlaikā, taču vēl būs jācer, ka pēc tam bez punktiem paliks Slovākija, kam noslēdzošais mačs pret grupas līderi Zviedriju.
Latvija vienu būt vai nebūt kauju Ostravā jau uzvarējusi, svētdienas vēlā vakarā emocionālā un krasiem pavērsieniem bagātā spēlē ar 3:2 "bullīšos" pārspējot jau minētos slovākus, kurus mūsējie otro gadu pēc kārtas var atstāt aiz labāko astotnieka.
Jaunības eliksīrs
Jau pāris stundu pirms spēles gaisā bija jūtama spriedze un "Ostravar Arena" bija gaidāms skaļš vakars. Pirmo reizi šajā čempionātā tribīnēs bija izteikts Latvijas pretinieku komandas atbalstītāju pārsvars, jo slovāku līdzjutēju bija aptuveni četras reizes vairāk par latviešiem. Pirms mača Latvijas līdzjutēji otro reizi šajā turnīrā devās simboliskā gājienā uz arēnu, taču tas skaitliskajā ziņā bija krietni mazāks nekā pirms spēles ar Poliju, savukārt slovāki iesildījās fanu zonā, dziedot un dejojot līdzi uz skatuves spēlējošajai rokgrupai no dzimtenes.
Arī laukumā spēles pirmajās desmit minūtēs toni uzdeva pretinieki, kurus uz priekšu dzina tribīnes, taču visi viņu pūliņi atdūrās pret Kristera Gudļevska un Latvijas aizsardzības izveidoto mūri.
"Liels paldies Gudim (Kristeram Gudļevskim. – G. N.). Sākums mums nebija tas labākais, bet viņš mūs turēja spēlē, mēs no viņa dabūjām emocijas, un arī mums aizgāja," spēles galvenajam varonim pateicās cits šī mača izcilnieks Dans Ločmelis, kurš iemeta abus Latvijas realizētos pēcspēles "bullīšus". "Kārtīga drāma. Pavisam noteikti mums labākā un stabilākā spēle šajā turnīrā. Atradām beidzot to, ko meklējām visa turnīra garumā, un esmu neizsakāmi lepns par visiem čaļiem, kas bija laukumā, un tiem, kas mūs atbalstīja tribīnēs un pie televizoriem. Bijām gatavojušies, ka slovāki no sākuma izdarīs spiedienu, jo viņiem šī bija kā mājas spēle. Pirms mača runājām, ka jāiztur sākums un svarīgi neielaist pirmajiem, kā tas notika iepriekšējos mačos," līdzīgās domās bija Rodrigo Ābols, priecājoties, ka Latvija spēlējusi pacietīgi, gaidot savas iespējas. "Pirmajā golā labi aizskrējām pretuzbrukumā.
Otrajā trešdaļā iniciatīva jau bija mūsu pusē un visu kontrolējām, jo slovāki tikai skrēja uzbrukumā, bet mēs gaidījām savas šancītes, kas ir ļoti svarīgi šādos mačos,"
spēles plānu atklāja Ābols. Spēles scenārijs kūleni apmeta trešajā periodā, slovākiem vispirms izlīdzinot rezultātu, bet minūti un 44 sekundes pirms pamatlaika beigām izvirzoties vadībā. Arēna tobrīd eksplodēja, taču Latvijas atbilde bija nekavējoša – nomainīts vārtsargs un netverams izlases vecākā spēlētāja Oskara Cibuļska metiens, ļaujot slovākiem būt vadībā tikai 24 sekundes. "Pēc slovāku gola uz sekundi bija vilšanās, bet neizsakāms lepnums, ka mums nenolaidās rokas, uzreiz iespiedām viņus zonā un guvām vārtus. Tas bija super! Ciba (Cibuļskis. – G. N.) laikam jaunības eliksīru šodien pirms spēles iedzēra," ar humoru komandas biedru uzteica Ābols.
Veiksme no augšas
Spēles kulminācija, protams, papildlaikā un pēcspēles metienos. Piecminūtē Latvija vairāk nekā pusi (3:27 minūtes) spēlēja vairākumā, taču metieni bija, bet slovāku vārtos "vingroja" Samuels Hlavajs. "Ļoti interesanta lieta tas vairākums, video jau viegli pateikt, kas, ko un kā darāms. Iespējas bija, neiemetām, tāpēc tur ir ko pielikt, bet tendence bija laba un noteikti redzējām pozitīvas lietas, ar ko varam iet uz nākamo maču. Pret amerikāņiem derēs tikai uzvara pamatlaikā, taču tāpat bija arī pagājušajā gadā pēdējā mačā pret Šveici," Rodrigo Ābols saskatīja paralēles ar bronzas pavasari. Pēcspēles "bullīšos" vizuāli izskatījās, ka Kristera Gudļevska spēka rezerves ir izsmeltas, taču viņš krita un cēlās, krita un cēlās, kapitulējot vien reizi pēc slovāku lielākās zvaigznes Juraja Slafkovska izgājiena, kuru septītajā metienu sērijā tomēr apturēja.
Savukārt Latvijai solokoncertu sniedza 20 gadus vecais Ločmelis, abas savas iespējas skaisti izmantojot, otro ne bez veiksmes palīdzības.
""Bullīši" bija bez stresa, redzēju, ka pirms manis pret Rodrigo Ābolu viņu vārtsargs ļoti agresīvi nospēlēja, tāpēc es mēģināju ņemt vairāk uz pacietību un viņu paraustīt. Kas palīdzēja otrajā bullītī? Laikam veiksme no augšas. Es jau domāju, ka nav gola, bet tad paskatījos uz beņķīti, kur visi sāka lēkāt. Man izlasē šis bija pirmais tāds mačs, kad gandrīz visa halle ir pret tevi, tāpēc sajūtas bija ļoti labas. Spārniņi man tagad gan nav pieauguši, jo mums viss vēl priekšā, nav ko priecāties," pēc mača interviju zonā smaidīja Dans Ločmelis. Savukārt Kristers Gudļevskis bija tik pārguris, ka šoreiz
cauri žurnālistu rindām viņš izgāja bez intervijām, vien televīzijā sakot, ka jūtas atvieglots, jo izcīnītā uzvara saglabā cerību uz ceturtdaļfinālu.
Jau nākamajā dienā pēc spēles kļuva zināms, ka Gudļevskis mača gaitā zaudējis septiņus kilogramus no sava svara, izlases trenerim Laurim Dārziņam pajokojot, ka tāda svara zaudēšanas metode par ļaunu nenāktu treneru korpusam.
Amerikāņi nav roboti
ASV izlase jau ir garantējusi vietu ceturtdaļfinālā. Kā katru gadu tās kodolu veido NHL spēlētāji, sastāvā iekļaujot arī dažus (šoreiz trīs) talantīgus studentus no koledžām. Amerikāņiem ir jaudīgs uzbrukums, ko uz savas ādas izjuta Vācija (1:6), Francija (0:5) un jo īpaši Kazahstāna (1:10). Tajā pašā laikā amerikāņiem ir arī divi zaudējumi – pret Zviedriju 2:5 un Slovākiju 4:5 papildlaikā, trešajā periodā atspēlējoties no 1:4. Rezultatīvākais ar 12 (5+7) punktiem ir Mets Boldijs, par vienu mazāk kapteinim Breidijam Tkačukam un Džonijam Gudro. Tkačuks, Gudro, Broks Nelsons un aizsargs Zeks Varenskis ir šīs komandas lielākās zvaigznes. ASV izlasei šajā turnīrā ir trešais labākais skaitliskais vairākums un labākais mazākums, kurā viņi nav ielaiduši nevienus vārtus.
"Jāatceras, ka amerikāņi nav nekādi roboti, bet arī tikai cilvēki. Mēs būsim gatavi cīņai. Šo ASV izlasi nevar salīdzināt ar to, kuru uzvarējām pērn bronzas mačā,
lai gan globāli viņu sastāva komplektācija daudz neatšķiras. Viņiem ir gan vairākuma izpildītāji, gan enerģijas spēlētāji, kas var izturēt spiedienu. Ja atceramies pagājušo gadu, tad saprotam, ka viņi nav neuzvarami," nākamos pretiniekus noraksturoja Lauris Dārziņš.
Vītoliņš: Cīnījās no pirmās līdz pēdējai minūtei
Harijs Vītoliņš: "Pēc šādas spēles arī mēs, treneri, esam nosvīduši. Spriedzes pilna spēle, viennozīmīgi mūsu labākā šajā čempionātā. Komanda parādīja, ka mums ir raksturs, cīnījās no pirmās līdz pēdējai minūtei. Protams, bija kļūdas un var atrast nianses, kur varējām labāk, piemēram, vairākumā.
Taču mēs visi esam tikai cilvēki, katram ir emocijas, galvenais, ka puiši cīnījās līdz beigām un uzvarējām.
Gribējām iemest jau papildlaikā, jo gandrīz četras minūtes bijām vairākumā, bet tāds ir hokejs, nav zināms, kas sagaida priekšā, galvenais ir uzvara beigās. Cepuri nost Kristera priekšā, viņam, šķiet, kājas rāva krampis, jo arī mums brīžiem šķita, viss, viņš būs no laukuma jānes nost, bet viņš atkal saņēmās. Mēs saglabājam izredzes un esam cīņā par ceturtdaļfinālu. Jā, zinām, ka pretī nāks NHL grandi no ASV izlases, bet mums ir raksturs un cīnīsimies, jo spēle sākas no 0:0. Atdosim visus spēkus, lai uzvarētu."
