Nedēļas nogalē – no 23. līdz 25. februārim – Ķīpsalas izstāžu zālē notiks izglītības izstāde "Skola" – Latvijas nozīmīgākais notikums par izglītības iespējām –, kurā ar atsevišķu stendu būs pieejama arī grāmatu izstāde, kas līdz šim atradās atsevišķā hallē, diskutējami, tomēr vienlaikus arī uzskatāmi parādot Latvijas izdevējdarbības nozīmi un daudzveidību.
Iespējams, līdztekus 2017. gada Latvijas panākumiem Londonas grāmatu tirgū, arī Ķīpsalas grāmatu izstādes laikā uzkrātā pieredze vēl pirms dažiem gadiem ļāva rasties mērķim, plānojot Latvijas dalību viesu valsts statusā pasaulē lielākajā grāmatu mesē – Frankfurtes grāmatu izstādē –, par ko sākotnēji bija domāts jau 2025. gadā. Pēdējos gadus Latvijā nacionālās grāmatu izstādes vairs nav, tā pat nav panīkusi, tās nav vispār, palicis vien dažu grāmatizdevēju stends starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības "BT1" rīkotajā izstādē "Skola 2024".
Raugoties uz citām valstīm, arī mūsu grāmatu izstāde varētu būt nacionāls Baltijas un arī starptautiska mēroga notikums, līdzīgi, kā tas attīstījies Lietuvā, kur šīs nedēļas nogalē norisināsies "LITEXPO 22", Viļņas grāmatu gadatirgus, kurā piedalīsies ap 300 izdevniecību un citu kultūras organizāciju no Lietuvas un ārvalstīm, un notiks vairāk nekā 500 dažādu pasākumu un koncertu. "LITEXPO 22" organizatori lēš, ka šogad gadatirgū varētu būt gaidāmi vairāk nekā 50 000 apmeklētāju.
"Kultūrzīmes" noskaidroja – kur palikusi Ķīpsalas Grāmatu izstāde; kā tā tiek finansēta, kā tās nākotni vērtē izdevējnozares profesionāļi un – kā tās neesamība varētu ietekmēt Latvijas potenciālo dalību viesu valsts statusā Frankfurtē?
Ķīpsalas halle – par lielu un dārgu?
Izdevniecības "Latvijas Mediji" direktore Kristīne Kirkila teic, ka Latvijas Grāmatu izstāde Ķīpsalā allaž bijis liels notikums katra izdevēja gada pasākumu plānā un, lai gan šobrīd jau vairākus gadus tā sākotnēji ieviestajā izskatā vairs nenotiek, izdevēji tomēr cenšoties saglabāt izstādes tradīcijas rīkotājsabiedrības "BT1" piedāvātajā variantā un aktīvi piedaloties izstādē "Skola". Izdevēji, kā ierasts, rīkojot grāmatu atvēršanas svētkus, diskusijas, prezentācijas un citus pasākumus, kas saistīti ar grāmatu izdošanu. "Arī šogad grāmatu izdevējiem iespējams piedalīties izstādē "Skola", un izdevniecība "Latvijas Mediji" ar prieku tajā piedalīsies. Būsim ar savu stendu un pasākumu programmu, mēģināsim pielāgoties izstādes "Skola" auditorijai," uzsver izdevniecības "Latvijas Mediji" direktore.
Līdzīgās domās par Ķīpsalas izstādes nepieciešamību ir arī apgāda "Zinātne" valdes priekšsēdētāja Ingrīda Segliņa, gan spriežot, ka pašreizējam mērogam varētu pietikt arī ar Rīgas grāmatu svētkiem, kuri rudeņos notiek Nacionālajā bibliotēkā: "Zinātne" tomēr uzskata, ka Ķīpsalu vajadzētu saglabāt, jo uz turieni brauc arī no citiem Latvijas reģioniem un pilsētām. Protams, apmeklētāji brauc krietni mazāk nekā kādreiz, arī informācija par skolām pieejama elektroniski un, manuprāt, kopējais apmeklētāju skaits ir mazinājies. Šobrīd Ķīpsalā īsti vairs nevaram atļauties pat sešus kvadrātmetrus, jo viss maksā arvien dārgāk, esam nobažījušies, vai spēsim atpelnīt, kur nu vēl nopelnīt. Turklāt atkrituši daudzi iepriekšējo gadu dalībnieki, atlikušajiem apgādiem vien aizpildīt lielo halli vairs nav ne mazāko cerību."
Izdevniecības "Liels un mazs" direktore Alise Nīgale uzsver, ka Latvijas grāmatu izstāde Ķīpsalas izstāžu hallē jau vairākus gadus nav bijis galvenais Latvijas izdevējdarbību atspoguļojošais pasākums. "Nelielam grāmatu tirgum, kāds tas neapšaubāmi ir Latvijā, plašās "BT1" izstāžu centra telpas un stendu izcenojumi daļai izdevēju, pamatā mazajiem komersantiem, ir krietni par dārgu, turklāt tas nav pats piemērotākais formāts, tāpēc nereti halles bijušas pustukšas vai aizpildītas ar grāmatniecību un literatūru nesaistītām aktivitātēm un tirgotājiem." Daudzi izdevēji veiksmīgi darbojoties arī "online" vidē, rīkojot lasījumus, kā arī izpārdošanas savās telpās.
Vairāki grāmatu izdevēji par veiksmīgu tikšanos ar lasītāju sauc Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) notiekošos Rīgas Grāmatu svētkus. Alise Nīgale teic, ka arī tie nav gluži "ideāli, bet noteikti daudz reālāk atspoguļo izdevēju darbību, turklāt, īpaši ja tos turpina mērķtiecīgi attīstīt, svētki varētu izveidoties par centrālo grāmatniecības nozares notikumu". Jautāta, vai, lai iedzīvinātu nozīmīgus nozares svētkus, būtu nepieciešams valsts atbalsts, A. Nīgale uzsver, ka "VKKF atbalsts jebkuru grāmatu svētku rīkošanā ir nozīmīgs, jo, kā jau minēju, lielākais vairums Latvijas izdevēju ir nelieli uzņēmumi, kuriem nav brīvo līdzekļu pasākumu organizēšanai".
Bizness un sabiedrības apgaismība
Pēc "Kultūrzīmju" novērotā, uzskatos par grāmatu izstādes nepieciešamību Latvijā vērojamas divas tendences – vieni nobažījušies par grāmatu tirdzniecības sarūkošajiem apjomiem, bet otri – par pašas lasītprasmes samazināšanos un šīs problēmas ietekmi uz latviešu kultūras pastāvēšanu. Otru uzskatu pauž SIA "Latvijas Grāmata" un SIA "Globuss A" valdes priekšsēdētāja Evija Veide: "Uz izstādes jautājumu būtu jāpaskatās nedaudz plašāk nekā no ļoti šaura tirdzniecības lenķa. Nav tik svarīgi atcerēties, kāda reiz bijusi grāmatu izstāde, drīzāk jādomā, kāda tā ir un ko mēs vēlamies nākotnei. Mums būtu jābūt integrētiem kopīgajā telpā, kur kopā sanāk visas vajadzības. Pirmām kārtām, tā ir lasīšanas veicināšana, kam ir milzīga nozīme sabiedrības apgaismības, kultūras izpratnes veidošanā. Lasīšana ir nepieciešama ikdienas dzīvei, lai spētu uztvert nepieciešamo informācijas apjomu un to kritiski novērtēt. Tiesa, tagad arvien vairāk tiek lasīts no dažādu veidu ekrāniem, bet agrāk lasīja iespieddarbus, līdz ar to mainās lasīšanas formāts, bet nemainās lasīšanas jēga – tā jāattīsta, lai cilvēks spētu uztvert lasītu tekstu."
To papildina "BT1" izstāžu direktors Agris Reihmanis, sakot, ka izstādes nākotne cieši saistīta arī ar "vienota lasīšanas tradīciju attīstības plāna nepieciešamību valstiskā līmenī, kam būtu jāaptver lasītprasmes, lasīšanas tradīcijas un vārda mākslas attīstība gan izglītības, gan kultūras, gan nacionālās pašapziņas, gan uzņēmējdarbības attīstības kontekstā, un šajā ietvarā dažādu multidisciplināru pasākumu, tajā skaitā nacionālas vai starptautiskas grāmatu izstādes, rīkošana būs nozīmīgs atbalsts un komunikācijas platforma".
Pēc Evijas Veides novērotā, pēdējo gadu laikā periodikā drukātā produkta apjoms ir rūkošs, bet grāmatu izdevniecībā papīra formāts vēl joprojām esot diezgan stabils un digitālais formāts šobrīd dodot papildu dimensiju, bet "negraujot pamata fizisko formātu", lasāmo grāmatu kā priekšmetu: "Mūsu uzņēmumam izdevies kļūt par abu jomu pārstāvjiem – esam gan izdevēji, gan grāmatu tirgotāji, un, lai aiznestu grāmatu līdz gala patērētājam, pircējam, tieši mūsu atbildība ir pircējam izstāstīt, motivēt, kādēļ grāmata ir tik svarīga viņa bērnam, ko tā var dot pieaugušajiem un ko grāmatas lasīšana dod sabiedrībai kopumā. Ko lasīšana dod mūsu valodai un mūsu izpratnei par lietām."