Clear 11.6 °C
P. 18.09
Alita, Elita, Liesma
SEKO MUMS
Reklāma
Pētera Kundziņa "Cūkgans" (1928).
Pētera Kundziņa "Cūkgans" (1928).
Foto: No arhīva

1886. gada 18. septembrī. Pirms 140 gadiem Mazsalacas pagasta "Saprašu" māju saimnieka ģimenē piedzima viens no latviešu teātra scenogrāfijas pamatlicējiem, izcils gleznotājs – ainavists, arī grāmatu ilustrators un pedagogs Pēteris Kundziņš (1886–1958).

Reklāma

Dabas dotās gleznošanas un šajā gadījumā arī teātra dekorāciju zīmēšanas prasmes jauneklis kā daudzi latviešu mākslas censoņi apguva Štiglica zīmēšanas skolā Pēterburgā. Naudu studijām Kundziņš sapelnīja, pirms tam strādādams par pagastskolas skolotāju. Pēc studijām pirmā darba vieta tiek atrasta pirmajā latviešu profesionālajā teātrī – Jaunajā Rīgas teātrī 1913. gadā. Kad tajā pašā gadā Rīgas Latviešu biedrības zālē Pāvula Jurjāna vadībā darbu sāka "Latviešu opera", Kundziņš gādāja par skatuves iekārtojumu arī tai. Paralēli viņš vēl ir scenogrāfs Rīgas Pilsētas vācu teātrī, bet pirmajos neatkarības gados darbojas tā vietā nodibinātajā Latvijas Nacionālajā operā. Laikabiedri norāda, ka Kundziņš vienmēr ļoti iedziļinājies laikmetā, kurā notiek lugas darbība, un ņēmis vērā režisora skatījumu. Tas ir laiks, kad teātros dekorācijas vairs neveido šabloniskas, lai taupības labad vienas un tās pašas izmantotu vairākām izrādēm. Pēc Pirmā pasaules kara mākslinieks strādāja gan par zīmēšanas skolotāju vairākās mācību iestādēs, gan arī ieguva atzinību ar savām Latvijas lauku, īpaši Vidzemes, ainavām, kuru dēļ tautā tika saukts par Mākoņu Kundziņu. Proti, viņa gleznās lielāko audekla daļu aizņem debesis, bet tajās mākoņi – balti, viegli, tumši, smagi, rudenīgi. "Darbu pamatā ir liela iekšējā enerģija, jo ainavu glezniecībai viņa daiļradē bija teju kulta statuss. Mākslinieka daiļradei īpaši raksturīga ir glezna "Cūkgans": necils sižets ar mazo ganiņu, kurš uz akmens stāv klajā laukā cūku bara vidū un raugās krāšņos rudenīgo mākoņu vālos," Nacionālajā enciklopēdijā norāda mākslas zinātnieks Aivars Leitis.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Latvijas Sargs", 1926. gada 18. septembrī

Divi roņi Daugavmalas tirgū. Liepājas zvejnieki bija vakar ieveduši uz Daugavmalas tirgu divus nedzīvus roņus pārdošanai. Zvejnieki roņus nosituši jūrā tanī brīdī, kad tie rāpušies laivā iekšā. Roņu ādām, kuras diezgan dārgas, atradās uz vietas pircēji. Roņu gaļu pārdeva trāna izgatavošanai.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu

 

Reklāma
Reklāma
Tēmturi
Reklāma

1886. gada 18. septembrī. Pirms 140 gadiem Mazsalacas pagasta "Saprašu" māju saimnieka ģimenē piedzima viens no latviešu teātra scenogrāfijas pamatlicējiem, izcils gleznotājs – ainavists, arī grāmatu ilustrators un pedagogs Pēteris Kundziņš (1886–1958).

Reklāma

Dabas dotās gleznošanas un šajā gadījumā arī teātra dekorāciju zīmēšanas prasmes jauneklis kā daudzi latviešu mākslas censoņi apguva Štiglica zīmēšanas skolā Pēterburgā. Naudu studijām Kundziņš sapelnīja, pirms tam strādādams par pagastskolas skolotāju. Pēc studijām pirmā darba vieta tiek atrasta pirmajā latviešu profesionālajā teātrī – Jaunajā Rīgas teātrī 1913. gadā. Kad tajā pašā gadā Rīgas Latviešu biedrības zālē Pāvula Jurjāna vadībā darbu sāka "Latviešu opera", Kundziņš gādāja par skatuves iekārtojumu arī tai. Paralēli viņš vēl ir scenogrāfs Rīgas Pilsētas vācu teātrī, bet pirmajos neatkarības gados darbojas tā vietā nodibinātajā Latvijas Nacionālajā operā. Laikabiedri norāda, ka Kundziņš vienmēr ļoti iedziļinājies laikmetā, kurā notiek lugas darbība, un ņēmis vērā režisora skatījumu. Tas ir laiks, kad teātros dekorācijas vairs neveido šabloniskas, lai taupības labad vienas un tās pašas izmantotu vairākām izrādēm. Pēc Pirmā pasaules kara mākslinieks strādāja gan par zīmēšanas skolotāju vairākās mācību iestādēs, gan arī ieguva atzinību ar savām Latvijas lauku, īpaši Vidzemes, ainavām, kuru dēļ tautā tika saukts par Mākoņu Kundziņu. Proti, viņa gleznās lielāko audekla daļu aizņem debesis, bet tajās mākoņi – balti, viegli, tumši, smagi, rudenīgi. "Darbu pamatā ir liela iekšējā enerģija, jo ainavu glezniecībai viņa daiļradē bija teju kulta statuss. Mākslinieka daiļradei īpaši raksturīga ir glezna "Cūkgans": necils sižets ar mazo ganiņu, kurš uz akmens stāv klajā laukā cūku bara vidū un raugās krāšņos rudenīgo mākoņu vālos," Nacionālajā enciklopēdijā norāda mākslas zinātnieks Aivars Leitis.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Latvijas Sargs", 1926. gada 18. septembrī

Divi roņi Daugavmalas tirgū. Liepājas zvejnieki bija vakar ieveduši uz Daugavmalas tirgu divus nedzīvus roņus pārdošanai. Zvejnieki roņus nosituši jūrā tanī brīdī, kad tie rāpušies laivā iekšā. Roņu ādām, kuras diezgan dārgas, atradās uz vietas pircēji. Roņu gaļu pārdeva trāna izgatavošanai.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu

 

Reklāma
Reklāma
Tēmturi
Reklāma
Reklāma
Reklāma
LATVIJĀ PASAULĒ
Reklāma