Eiropas Komisija gatavojas apspriest regulējumu, kas būtiski atvieglos mazo un vidējo uzņēmumu dzīvi, eksportējot un atverot savas filiāles citās ES valstīs.
Pagājušajā nedēļā Latviju apmeklēja Eiropas Komisijas Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāta jeb t.s. DG TAXUD tiešo nodokļu, nodokļu politiku koordinācijas, ekonomiskās analīzes un novērtēšanas departamenta direktors Bendžamins Eindžels. Sarunā ar "Latvijas Avīzi" viņš informēja, ka Eiropas Komisija piedāvājusi dalībvalstīm izvērtēt likumdošanas grozījumus, kas atvieglotu dzīvi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem eksportējot. Priekšlikuma būtība – veicot eksporta darbības, uzņēmumam būtu jāatskaitās par to nevis visu to valstu nodokļu dienestiem, kuru teritorijā veikta saimnieciskā darbība, bet gan tikai savas valsts nodokļu dienestam un arī uzņēmuma ienākuma nodoklis jāmaksā savā valstī, šis labojums neattiecas uz pievienotās vērtības nodokli. Citu valstu nodokļu dienesti pēc tam sazinātos ar uzņēmēja mītnes valsts dienestu, iegūtu visu nepieciešamo informāciju, un valstis savā starpā apmainītos ar nepieciešamajiem nodokļu maksājumiem.
B. Eindžels izteicās, ka kopumā ES 90% no vidējiem un mazajiem uzņēmumiem strādā tikai savas valsts teritorijā.
Galvenais šo uzņēmumu eksporta ierobežotājs ir izmaksas, kas nepieciešamas, lai pielāgotos citas valsts likumdošanai, īpaši grāmatvedības un nodokļu jomā. Šīs izmaksas nav problēma lielajiem uzņēmumiem, bet vidējiem un mazajiem gan ir. Eiropas Komisija uzskata, ka, ja šo likumdošanas labojumu izdosies apstiprināt, tas varētu palielināt dalībvalstu IKP par aptuveni 0,5%, kas esot ļoti labs rezultāts vienam likumdošanas labojumam. Atbildot uz jautājumu par kontroles nodrošināšanu šādas nodokļu nomaksas kārtības gadījumā, B. Eindžels minēja, ka to varētu panākt ar valstu kopīgajiem auditiem uzņēmumos – šāda prakse ES jau pastāvot, taču to izmantojot tikai lielo uzņēmumu darbības kontrolei, tādēļ priekšlikums paredz tās paplašināšanu.
Ņemot vērā, ka, no ES viedokļa raugoties, lielo uzņēmumu Latvijā nav vispār un pat lielāki uzņēmumi ir tikai vidējie Eiropas mērogā, tad šie noteikumi attiektos uz visiem Latvijas uzņēmumiem. Pēc B. Eindžela vārdiem, Latvijas attieksme pret šo priekšlikumu ir bijusi pozitīva, tāpat kā lielākās daļas ES valstu attieksme. Minētā likumdošanas labojuma detalizēta apspriešana varētu sākties 2024. gadā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
5.2 °C










































































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)









































