Nedrīkst veidot mākslīgas problēmas un pasliktināt cilvēku dzīvotspēju klimata mērķu sasniegšanai, konferencē "Klimata mērķu ietekme uz meža nozares ilgtspēju un reģionu ekonomisko līdzsvaru" sacīja biologs, zinātnieks un bijušais Ministru prezidents Indulis Emsis.

Reklāma

Viņš atzīmēja, ka šo problēmu rada politika, kas veidota īslaicīgiem cikliem ar īslaicīgu domāšanu un nav veidota, balstoties uz zināšanām un zinātni vai uz datiem, bet uz pārliecību, kas noved valsti strupceļā. Emsis uzsvēra, ka cilvēkiem jāļauj dzīvot laukos, radot apstākļus, lai augtu ne tikai mežu krājumi, bet arī iedzīvotāju daudzums visā Latvijas teritorijā. To var panākt tikai tad, ja ir nodrošināta dzīvošanai labvēlīga vide, tostarp mājokļi, darba vietas, transports, satiksme un rīcībspēja, piebilstot, ka dzīvot nozīmē jēgpilni saimniekot.

Savukārt Latvijā runāt par labvēlīgas vides neesamību ar tik mazu iedzīvotāju skaitu un tik plašu dabas resursu pieejamību ir aplami. Pēc Emša teiktā, Latvijā ir labvēlīga vide, ir ļoti daudz resursu, tostarp dzeramā ūdens krājumi, kā arī Latviju nepiemeklē sausums un citas būtiskas dabas problēmas, kas veido labvēlīgu vidi, norāda bijušais premjerministrs. 

Ar dogmatisku pieeju, izveidojot mākslīgas problēmas, Latvijā cilvēku skaits mazinās, tiem aizbraucot uz valstīm, kur vides kvalitāte ir sliktāka, bet ir labāka dzīvotspēja un ekonomiskie nosacījumi, sacīja Emsis.

Meža nozare Latvijai dod lielas iespējas izveidot cilvēkam draudzīgu vides telpu, atzīmēja Emsis, minot piemēru, ka Latvijā nav novērojami tik aktīvi mežu ugunsgrēki kā Vācijā, jo ir izvietotas novērošanas sistēmas un mežs tiek prasmīgi apsaimniekots, piebilstot, ka Latvijā prot apsaimniekot mežus un varam to mācīt arī citiem. Viņš uzsvēra, ka latviešiem jābūt pārliecinātiem un lepniem par to, ko dara, kā atjauno mežus un to, ka Latvijas mežu produktivitāte katru gadu pieaug.

Emsis akcentēja – ja Latvijā ir liela zaļā masa, tāpēc jāsaimnieko saprātīgi un jāiegūst labākais iespējamais rezultāts, ko nodrošina zināšanas, tehnoloģijas un attīstības dimensija. Viņš atzīmēja, ka cilvēki daudz runā par mežu ciklu, bet nerunā par to, ka mežā ir dažādi ataudzes un vecuma stāvokļi, kas veido mozaīku, nodrošinot bioloģisko daudzveidīgumu. Bioloģiskās daudzveidības pamatā ir dažādu veidu un vecuma meži. 

Labākais veids, kā radīt bioloģisko daudzveidību, ir veidot izcirtumus, jaunaudzes, briestaudzes un klimaksa mežus. 

Bioloģisko daudzveidību rada apsaimniekošanas daudzveidība. Ja cilvēkus padzīs no lauku vides, viensētu sistēma Latvijā sabruks pavisam un bioloģiskā daudzveidība cietīs vislielākajā mērā, akcentēja bijušais premjerministrs.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.