Ja būtu jāmin tikai viens vienīgs Latvijas uzņēmums, kuru kvēli vēlētos iegūt mūsu kaimiņi, tad tas, bez šaubām, ir "Air Baltic". Šis uzņēmums nodrošina Rīgas savienojamību ar daudz lielāku punktu skaitu ģeogrāfiskajā kartē, nekā var lepoties Tallina un Viļņa.
Šis uzņēmums ir Latvijas pakalpojumu eksporta simbols, un būs grūti atrast vēl otru, kas eksportē tikpat daudz, cik iespējis reģionālais aviopārvadājumu milzis. Šis ir arī vienīgais Latvijas uzņēmums, kas trijās desmitgadēs kļuvis par dominējošu nacionālās izcelsmes uzņēmumu Baltijā. Tomēr nevar teikt, ka ceļš uz šādu stāvokli būtu bijis vienkāršs un bez klupieniem.
Ja atskatās nedaudz vairāk kā trīsdesmit gadu senā vēsturē, tad šāds rezultāts nebūt nebija garantēts – visas trīs Baltijas valstis neatkarības periodu uzsāka ar saujiņu vecu padomju lidmašīnu un novecojušu civilās aviācijas infrastruktūru. Tad kāpēc "Air Baltic" izauga tieši Rīgā, nevis Tallinā vai Viļņā? Šķiet, ka atbilde meklējama ģeogrāfijā, personībās un Latvijas lasītājiem pilnīgi eksotiskā substancē – apziņā, ka Latvijas valstsvīri lēmumu pieņemšanā ir bijuši tālredzīgāki, gudrāki un savlaicīgāki nekā kaimiņi.
Ja atskatās nedaudz vairāk kā trīsdesmit gadu senā vēsturē, tad šāds rezultāts nebūt nebija garantēts – visas trīs Baltijas valstis neatkarības periodu uzsāka ar saujiņu vecu padomju lidmašīnu un novecojušu civilās aviācijas infrastruktūru. Tad kāpēc "Air Baltic" izauga tieši Rīgā, nevis Tallinā vai Viļņā? Šķiet, ka atbilde meklējama ģeogrāfijā, personībās un Latvijas lasītājiem pilnīgi eksotiskā substancē – apziņā, ka Latvijas valstsvīri lēmumu pieņemšanā ir bijuši tālredzīgāki, gudrāki un savlaicīgāki nekā kaimiņi.
Būt vidū ir izdevīgi
Tiksim galā ar ģeogrāfiju, jo tas ir vienkārši un acīmredzami. Latvijas atrašanās tieši pa vidu Baltijas sendvičam nozīmē, ka vidusmēra Dienvidigaunijas un Ziemeļlietuvas iedzīvotājam līdz Rīgas lidostai ir apmēram tikpat tālu kā līdz Tallinas, Viļņas vai Kauņas lidostai, savukārt rīdziniekam vajadzīga ļoti nopietna motivācija, lai mēģinātu kaut kur lidot no kaimiņvalstu galvaspilsētu lidostām.
Pateicoties tam, Rīgas lidosta kā putekļu sūcējs spēj "iesūkt" daļu pasažieru no kaimiņvalstīm, bet kaimiņvalstu lidostas atdarīt ar to pašu nespēj. Ģeogrāfija ne vienmēr spēlē Latvijas pusē – piemēram, Igaunijas tuvums Somijai un salu esamība noteica, ka tieši tur spēja attīstīties spēcīga prāmju satiksme, kuru savukārt apskaužam mēs. Savukārt mazākais attālums no Baltkrievijas, Krievijas un Vidusāzijas valstīm līdz Klaipēdai nosaka to, ka tieši Klaipēda pēdējā desmitgadē kļuvusi par lielāko Baltijas valstu ostu, neskatoties uz to, ka Latvija un Igaunija daudz lielākā mērā nekā Lietuva būtu dēvējamas par jūras valstīm un ostu mums arī ir krietni vairāk.
3 °C
