Aprīlis ar krasi mainīgajiem laikapstākļiem paspēja gan sakarsēt, gan atvēsināt lauksaimnieku darbotiesgribu. Krāšņo ziedēšanu un pozitīvās izjūtas nesošajam maijam vajadzētu šo darbošanos ievadīt mierīgākā gultnē, iztiekot bez krasām laikapstākļu maiņām, lai izdotos pavasarī plānotais, lai katrs paspētu pasargāt savus sējumus un dārzus no kaitīgo organismu nevēlamās ietekmes.

Veģetācija šosezon atsākās agri, ziemāji laikus saņēma pirmo mēslojumu, tāpēc jau aprīļa vidū bija iespēja priecāties par skaistiem sējumiem. Reģionos, kur daļu sējumu iznīcināja kailsals, nekas cits gan neatlika, kā meklēt vasarāju sēklu, lai platības pārsētu. Maijā turpināsies augu augšanas regulatoru smidzinājumi, arī sējumu mēslošana, bet līdz ar siltākiem laikapstākļiem būs jāatsāk rūpīgāki novērojumi ziemāju sējumos, lai nepalaistu garām jaunās, pavasarī izveidojušās lapu slimību pazīmes.

Šo darbu veic arī Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) nekarantīnas slimību un kaitēkļu monitoringu veicošie inspektori, bet novērojumi salīdzinoši nelielā daļā sējumu tikai dod ierosmi saimniekam arī savā sējumā pameklēt tobrīd aktuālo kaitīgo organismu.

Maija sākumā ziemas kviešu sējumos vislielākā iespēja ir sastapties ar kviešu lapu pelēkplankumainības jauno infekciju. Slimības pazīmes – ar neapbruņotu aci saskatāmi melni punktiņi, piknīdas, kas izvietojušās pelēcīgajos plankumiņos uz ziemas kviešu apakšējām lapām, – bija sastopamas visu bezsniega periodu gandrīz katrā sējumā. Ja maijā bieži līs lietus un gaisa temperatūra būs 15–25 oC robežās, tad ātri sagaidāma jaunā infekcija. Tās pazīmes ir gaišāki ūdeņaini laukumiņi, kuros audi lēnām atmirst, veidojot iegarenus plankumus, bet piknīdas maijā šajos plankumos neattīstās.