Sunny 10 °C
P. 28.09
Lana, Sergejs, Svetlana
E-izdevumi Grāmatas Abonēt
E-izdevumi Grāmatas Abonēt
SAIMNIEKS UZŅĒMĒJS
KARSTĀS TĒMAS
Ukraina • Komentāri un viedokļi • airBaltic • ASV prezidenta vēlēšanas
SEKO MUMS
Reklāma
#apkure #apkure #aukstums #energoefektivitāte #energoresursi #ražošana #savaenerģija #sif_maf2026 #uzņēmēji

No skaidām līdz granulām: kā Cēsīs top kurināmais mājokļu apkurei

Kristīne Stepiņa
Kristīne Stepiņa
/
Latvijas Mediji
2026. gada 28. septembris, 09:00
Klausies ziņu audio formātā
2026. gada 28. septembris, 09:00
Lai arī granulu rūpnīcas potenciālā ražošanas jauda ir līdz septiņām tonnām granulu stundā, uzņēmums, šobrīd strādājot ar vienu presi, var saražot aptuveni 3,5 tonnas granulu stundā. Protams, ka ražošanas jaudas ir lielā mērā atkarīgas no izejmateriāla, ar kādu tiek strādāts. Eksportēta, skatoties pēdējā pusotra gada griezumā, tiek tikai neliela daļa – pāris procentu no kopējā saražotā apjoma. Pārējā daļa granulu paliek Latvijas tirgū un tiek piegādāta vietējām mājsaimniecībām apkures vajadzībām. "Tā kā granulu ražošana nav "Bitus Latvia" pamatdarbības virziens un uzņēmuma politika ir vērsta uz kvalitatīvu produktu ražošanu, granulu ražošanas apjoms ir samērā neliels," vērtē G. Bērziņš.
Lai arī granulu rūpnīcas potenciālā ražošanas jauda ir līdz septiņām tonnām granulu stundā, uzņēmums, šobrīd strādājot ar vienu presi, var saražot aptuveni 3,5 tonnas granulu stundā. Protams, ka ražošanas jaudas ir lielā mērā atkarīgas no izejmateriāla, ar kādu tiek strādāts. Eksportēta, skatoties pēdējā pusotra gada griezumā, tiek tikai neliela daļa – pāris procentu no kopējā saražotā apjoma. Pārējā daļa granulu paliek Latvijas tirgū un tiek piegādāta vietējām mājsaimniecībām apkures vajadzībām. "Tā kā granulu ražošana nav "Bitus Latvia" pamatdarbības virziens un uzņēmuma politika ir vērsta uz kvalitatīvu produktu ražošanu, granulu ražošanas apjoms ir samērā neliels," vērtē G. Bērziņš.
Foto: Kristīne Stepiņa un Indulis Burka / Latvijas Mediji

Lai uzzinātu, kā top kokskaidu granulas, ar kurām šajā apkures sezonā mājokli gatavojas sasildīt aptuveni 40 tūkstoši Latvijas mājsaimniecību, "Latvijas Avīze" apciemoja uzņēmuma "Bitus Latvia" granulu ražotni, kas atrodas Cēsīs. "Bitus Latvia" ir viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas teju pirms 30 gadiem Latvijā sāka ražot kokskaidu granulas. Tolaik gan uzņēmuma nosaukums bija SIA "CED".

Reklāma

"Pirmās ražošanas iekārtas – žāvētava, skaidu padošanas sistēmas, dzirnavas un dzesētāji – nāca no kolhoza laikiem, kad tās tika izmantotas zāles miltu kaltēs, lai ražotu granulas lopbarībai. Pati granulu prese gan tika pasūtīta un iegādāta jauna Dānijā," atceras "Bitus Latvia" Granulu ražošanas departamenta vadītājs Gints Bērziņš, kurš piedalījies pirmās granulu ražotnes būvniecībā un darbojas šajā jomā kopš pašiem tās pirmsākumiem – 1998. gada. Vecās padomju laika iekārtas kalpojušas vairāk nekā divdesmit gadus, tikai šīs desmitgades sākumā uzņēmums iegādājies Skandināvijā ražotu lietotu tehniku. Tā tika pārbūvēta un uzlabota atbilstoši pašu izstrādātam rūpnīcas modernizācijas projektam, kas, ieskaitot jaunu ēku celtniecību, tika pakāpeniski īstenots no 2022. līdz pat 2025. gadam, apturot ražošanu pēc iespējas mazāk, tikai tik daudz, lai veiktu vecā aprīkojuma demontāžu un jauno iekārtu uzstādīšanu.

+10 foto
Lai arī granulu rūpnīcas potenciālā ražošanas jauda ir līdz septiņām tonnām granulu stundā, uzņēmums, šobrīd strādājot ar vienu presi, var saražot aptuveni 3,5 tonnas granulu stundā. Protams, ka ražošanas jaudas ir lielā mērā atkarīgas no izejmateriāla, ar kādu tiek strādāts. Eksportēta, skatoties pēdējā pusotra gada griezumā, tiek tikai neliela daļa – pāris procentu no kopējā saražotā apjoma. Pārējā daļa granulu paliek Latvijas tirgū un tiek piegādāta vietējām mājsaimniecībām apkures vajadzībām. "Tā kā granulu ražošana nav "Bitus Latvia" pamatdarbības virziens un uzņēmuma politika ir vērsta uz kvalitatīvu produktu ražošanu, granulu ražošanas apjoms ir samērā neliels," vērtē G. Bērziņš.
No skaidas līdz granulai
Lai uzzinātu, kā top kokskaidu granulas, ar kurām šajā apkures sezonā mājokli gatavojas sasildīt aptuveni 40 tūkstoši Latvijas mājsaimniecību, "Latvijas Avīze" apciemoja uzņēmuma "Bitus Latvia" granulu ražotni, kas atrodas Cēsīs.
Lai arī granulu rūpnīcas potenciālā ražošanas jauda ir līdz septiņām tonnām granulu stundā, uzņēmums, šobrīd strādājot ar vienu presi, var saražot aptuveni 3,5 tonnas granulu stundā. Protams, ka ražošanas jaudas ir lielā mērā atkarīgas no izejmateriāla, ar kādu tiek strādāts. Eksportēta, skatoties pēdējā pusotra gada griezumā, tiek tikai neliela daļa – pāris procentu no kopējā saražotā apjoma. Pārējā daļa granulu paliek Latvijas tirgū un tiek piegādāta vietējām mājsaimniecībām apkures vajadzībām. "Tā kā granulu ražošana nav "Bitus Latvia" pamatdarbības virziens un uzņēmuma politika ir vērsta uz kvalitatīvu produktu ražošanu, granulu ražošanas apjoms ir samērā neliels," vērtē G. Bērziņš.
Skaidas no "Bitus Latvia" koka māju, logu, durvju un dārza mēbeļu ražotnēm Valmierā un Cēsīs tiek atvestas un uzkrātas noliktavā, kuras ietilpība ir aptuveni 300 tonnu. "Skaidas sajauc noteiktās proporcijās, apvienojot dažādu koku sugu izejmateriālu – pamatā priedi un egli, lai iegūtu atbilstošu mitrumu un nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku ražošanas procesu," pirmos soļus granulu ražošanā apraksta G. Bērziņš. Dažkārt tiekot piemaisītas arī dažādu cēlkoku, piemēram, ozola un sarkankoka, skaidas, kas rodas durvju un logu ražošanā. Jautāts, kādas kokskaidas ir labākās granulu ražošanai, G. Bērziņš teic, ka tā ir egle. "Tas tāpēc, ka egles koksne presēšanas procesā visefektīvāk izdala lignīnu – dabisko saistvielu, kas granulas salipina kopā gluži kā līme. Jo augstāka ir temperatūra, jo vairāk izdalās lignīns. Priedes koksnē ir aptuveni tāds pats lignīna daudzums, bet šajā koksnē ir vairākas citas ķīmiskās vielas, kas daļēji neitralizē lignīna iedarbību. Tāpēc tiem uzņēmumiem, kuri granulu ražošanā izmanto tikai priežu skaidas, ir grūtāk salipināt kopā šo izejmateriālu. Protams, ar tehnoloģiju tas ir izdarāms, bet tad krītas ražošanas efektivitāte. Un tad ir tādi "ķīmiķi", kas izdomā vēl kaut ko piemaisīt klāt. Labākajā gadījumā tiek pievienoti degoši materiāli. Piemēram, lignīns, kas pareizās proporcijās pēc būtības nav nekas slikts," skaidro G. Bērziņš, piebilstot, ka lignīna arī nedrīkst būt par daudz, jo tad granulas var sanākt pārāk cietas un kurināšanas procesā radīt tehniskas problēmas, pat salauzt kādu granulu katla mehānismu.
"Kad skaidu kravas tiek atvestas uz noliktavu, traktors tās sajauc kopā, lai iegūtu proporciju 50 pret 50. Pirms skaidas ceļo tālāk – uz dzirnavām, kur tās tiek smalki samaltas, – tiek pārbaudīts to mitrums. Lignīna saturs gan netiek mērīts, jo to nevar nomērīt," teic G. Bērziņš. Kokmateriāls, kuru "Bitus Latvia" izmanto pamatprodukcijas ražošanai, pamatā ir iegūts Baltijas valstīs – Latvijā un Igaunijā, bet nelielos apjomos tiek arī importēts no Skandināvijas – Zviedrijas un Somijas. Skaidas no noliktavas tiek padotas uz dzirnavām. "Jo smalkākas ir skaidas, jo ātrāk tās izbirs cauri, ja tās rupjākas – malšanas process notiks ilgāk," teic G. Bērziņš, norādot, ka pēc malšanas skaidu frakcijai ir jābūt aptuveni vienādai neatkarīgi no tā, kāda tā ir bijusi sākumā. Jautāts, vai dzirnavas ir svarīgākā tehnoloģiskā iekārta granulu ražošanas procesā, viņš atzīst, ka svarīgs ir katrs posms. "To varētu salīdzināt ar pulksteņa mehānismu – ja kāda zobratiņa trūkst, pulkstenis nedarbosies." Uzņēmums "Bitus Latvia" ir iegādājies Zviedrijā ražotas lietotas dzirnavas. "Tās ir ļoti vienkāršas, bet strādā ļoti efektīvi. Dzirnavu ražošanas jauda ir atkarīga no skaidām, smalkākas var samalt septiņas astoņas tonnas stundā, bet rupjākas – trīs četras tonnas," skaidro G. Bērziņš.
Tādas izskatās skaidas pirms un pēc malšanas dzirnavās; kaudzīte pa labi – pirms, kaudzīte pa kreisi – pēc.
Sasmalcinātās skaidas tiek novirzītas uz presi, kurā iegūst granulas. Sākotnēji to temperatūra ir simt grādu, tās vēl ir mīkstas un var viegli izjukt, tāpēc tiek novirzītas uz dzesētavu, kur to temperatūra samazinās līdz 30 grādiem, iegūstot nepieciešamo konsistenci, cietību un izturību. "Uzreiz granulas rokās nemaz nevar paņemt, tās ir ļoti karstas. Ja mēģinātu ar pirkstiem tās saspiest un paburzīt, to konsistence līdzinātos cietam plastilīnam," granulu sākotnējo konsistenci apraksta G. Bērziņš. Pēc atdzesēšanas no granulām tiek atsijāta smalkā frakcija, lai pakās būtu tikai veselas granulas. Ražošanas procesu uzrauga viens operators, ja viņam rodas aizdomas par izejmateriālu vai granulu kvalitāti, viņš aiznes paraugu uz laboratoriju, kurā tās tiek pārbaudītas.
Sasmalcinātās skaidas tiek novirzītas uz presi, kurā iegūst granulas. Sākotnēji to temperatūra ir simt grādu, tās vēl ir mīkstas un var viegli izjukt, tāpēc tiek novirzītas uz dzesētavu, kur to temperatūra samazinās līdz 30 grādiem, iegūstot nepieciešamo konsistenci, cietību un izturību. "Uzreiz granulas rokās nemaz nevar paņemt, tās ir ļoti karstas. Ja mēģinātu ar pirkstiem tās saspiest un paburzīt, to konsistence līdzinātos cietam plastilīnam," granulu sākotnējo konsistenci apraksta G. Bērziņš. Pēc atdzesēšanas no granulām tiek atsijāta smalkā frakcija, lai pakās būtu tikai veselas granulas. Ražošanas procesu uzrauga viens operators, ja viņam rodas aizdomas par izejmateriālu vai granulu kvalitāti, viņš aiznes paraugu uz laboratoriju, kurā tās tiek pārbaudītas.
Sasmalcinātās skaidas tiek novirzītas uz presi, kurā iegūst granulas. Sākotnēji to temperatūra ir simt grādu, tās vēl ir mīkstas un var viegli izjukt, tāpēc tiek novirzītas uz dzesētavu, kur to temperatūra samazinās līdz 30 grādiem, iegūstot nepieciešamo konsistenci, cietību un izturību. "Uzreiz granulas rokās nemaz nevar paņemt, tās ir ļoti karstas. Ja mēģinātu ar pirkstiem tās saspiest un paburzīt, to konsistence līdzinātos cietam plastilīnam," granulu sākotnējo konsistenci apraksta G. Bērziņš. Pēc atdzesēšanas no granulām tiek atsijāta smalkā frakcija, lai pakās būtu tikai veselas granulas. Ražošanas procesu uzrauga viens operators, ja viņam rodas aizdomas par izejmateriālu vai granulu kvalitāti, viņš aiznes paraugu uz laboratoriju, kurā tās tiek pārbaudītas.
"Lielāko daļu produkcijas fasējam plastmasas maisos, kas tiek sapakoti paletēs, bet daļu ar speciālu kravas automašīnu vedam izberamā veidā lielākiem patērētājiem, kuri kurina no torņiem," stāsta G. Bērziņš. Granulu maisu krāmēšanā uz paletēm ir iesaistījies arī Vācijā ražotais robots "KUKA". "Viņš jau ir gados, tomēr ir ļoti centīgs un izdarīgs, turklāt nekad nesūdzas par muguras sāpēm," smej G. Bērziņš.
Katru dienu uzņēmuma laboratorijā tiek pārbaudīta granulu kvalitāte – to mehāniskā noturība, mitruma daudzums un smalkās frakcijas klātesamība. "Mehāniskā noturība ir ļoti svarīgs parametrs, jo no tās ir atkarīgs, cik daudz no granulām nobirs smalkā frakcija transportēšanas un pārkraušanas laikā. Granulas ieber speciālā traukā un veic 500 apgriezienus. Pēc tam veic mērījumus, cik daudz no tām ir nobiris," stāsta G. Bērziņš, atzīstot, ka arī pārāk cietas granulas nav labas, jo tiek bojāti apkures katlu mehānismi. "Ja granula kaut kur iesprūst, tai ir jābūt tikai tik cietai, lai mehānisms to var salauzt. Ja tas to nespēj izdarīt, tiks bojāts mehānisms." Granulu ražotājiem nav jābūt obligāti sertificētiem, bet granulu kvalitātei ir jāatbilst vismaz ISO standartiem. Sertificētie granulu ražotāji papildus paškontrolei tiek vēl uzraudzīti no attiecīgo institūciju puses.
No brīža, kad skaidas ir nonākušas dzirnavās, līdz gatavai produkcijai – maisā safasētām granulām – paiet aptuveni piecas stundas. Vienā standarta paletē ir 65 maisi jeb 975 kilogrami granulu. Ziemas sezonā vienas privātmājas apkurināšanai ir nepieciešamas 5–10 paletes.
Lai arī granulu rūpnīcas potenciālā ražošanas jauda ir līdz septiņām tonnām granulu stundā, uzņēmums, šobrīd strādājot ar vienu presi, var saražot aptuveni 3,5 tonnas granulu stundā. Protams, ka ražošanas jaudas ir lielā mērā atkarīgas no izejmateriāla, ar kādu tiek strādāts. Eksportēta, skatoties pēdējā pusotra gada griezumā, tiek tikai neliela daļa – pāris procentu no kopējā saražotā apjoma. Pārējā daļa granulu paliek Latvijas tirgū un tiek piegādāta vietējām mājsaimniecībām apkures vajadzībām. "Tā kā granulu ražošana nav "Bitus Latvia" pamatdarbības virziens un uzņēmuma politika ir vērsta uz kvalitatīvu produktu ražošanu, granulu ražošanas apjoms ir samērā neliels," vērtē G. Bērziņš.
1 / 10
Foto: Kristīne Stepiņa un Indulis Burka / Latvijas Mediji

"Sākotnēji ražojām industriālās granulas, ko eksportējām bez fasēšanas ar kuģiem uz Dāniju. Tolaik Latvijā vēl tikai sāka veidoties granulu patēriņa kultūra, pirmos katlus sāka izgatavot Andris Lubiņš savā garāžā, vēlāk "Grandeg" ražotnē Ainažos," atceras G. Bērziņš. Šobrīd uzņēmums ražo tikai premiumklases granulas, kas paredzētas mājsaimniecību apkurei. "Šīs granulas atšķiras no industriālajām ar daudz mazāku pelnu saturu, kas var būt tikai līdz 0,7%. Jo mazāks ir pelnu saturs, jo mazāks arī piesārņojums, tātad retāk jātīra apkures katli. Mūsu ražotajās granulās ir ļoti mazs pelnu saturs, jo strādājam tikai ar ļoti kvalitatīvu izejmateriālu – tīras koksnes skaidām, pārsvarā ēveļskaidām, kas ir iegūtas kokapstrādes procesos mūsu pašu uzņēmumos," stāsta G. Bērziņš, atzīstot, ka tiem granulu ražotājiem, kuri iepērk izejmateriālu no citiem uzņēmumiem, ir ļoti grūti kontrolēt tā kvalitāti. "Granulu kvalitāti pamatā nosaka izejmateriāls," uzsver G. Bērziņš.

Sava enerģija
Sava enerģija
Foto: Latvijas Mediji

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".

Reklāma
Ieteiktie raksti
Reklāma
Tēma
Sava enerģija
Tēmturi
#apkure #apkure #aukstums #energoefektivitāte #energoresursi #ražošana #savaenerģija #sif_maf2026 #uzņēmēji
Reklāma
Turpini lasīt

Lai uzzinātu, kā top kokskaidu granulas, ar kurām šajā apkures sezonā mājokli gatavojas sasildīt aptuveni 40 tūkstoši Latvijas mājsaimniecību, "Latvijas Avīze" apciemoja uzņēmuma "Bitus Latvia" granulu ražotni, kas atrodas Cēsīs. "Bitus Latvia" ir viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas teju pirms 30 gadiem Latvijā sāka ražot kokskaidu granulas. Tolaik gan uzņēmuma nosaukums bija SIA "CED".

Reklāma

"Pirmās ražošanas iekārtas – žāvētava, skaidu padošanas sistēmas, dzirnavas un dzesētāji – nāca no kolhoza laikiem, kad tās tika izmantotas zāles miltu kaltēs, lai ražotu granulas lopbarībai. Pati granulu prese gan tika pasūtīta un iegādāta jauna Dānijā," atceras "Bitus Latvia" Granulu ražošanas departamenta vadītājs Gints Bērziņš, kurš piedalījies pirmās granulu ražotnes būvniecībā un darbojas šajā jomā kopš pašiem tās pirmsākumiem – 1998. gada. Vecās padomju laika iekārtas kalpojušas vairāk nekā divdesmit gadus, tikai šīs desmitgades sākumā uzņēmums iegādājies Skandināvijā ražotu lietotu tehniku. Tā tika pārbūvēta un uzlabota atbilstoši pašu izstrādātam rūpnīcas modernizācijas projektam, kas, ieskaitot jaunu ēku celtniecību, tika pakāpeniski īstenots no 2022. līdz pat 2025. gadam, apturot ražošanu pēc iespējas mazāk, tikai tik daudz, lai veiktu vecā aprīkojuma demontāžu un jauno iekārtu uzstādīšanu.

+10 foto
Lai arī granulu rūpnīcas potenciālā ražošanas jauda ir līdz septiņām tonnām granulu stundā, uzņēmums, šobrīd strādājot ar vienu presi, var saražot aptuveni 3,5 tonnas granulu stundā. Protams, ka ražošanas jaudas ir lielā mērā atkarīgas no izejmateriāla, ar kādu tiek strādāts. Eksportēta, skatoties pēdējā pusotra gada griezumā, tiek tikai neliela daļa – pāris procentu no kopējā saražotā apjoma. Pārējā daļa granulu paliek Latvijas tirgū un tiek piegādāta vietējām mājsaimniecībām apkures vajadzībām. "Tā kā granulu ražošana nav "Bitus Latvia" pamatdarbības virziens un uzņēmuma politika ir vērsta uz kvalitatīvu produktu ražošanu, granulu ražošanas apjoms ir samērā neliels," vērtē G. Bērziņš.
No skaidas līdz granulai
Lai uzzinātu, kā top kokskaidu granulas, ar kurām šajā apkures sezonā mājokli gatavojas sasildīt aptuveni 40 tūkstoši Latvijas mājsaimniecību, "Latvijas Avīze" apciemoja uzņēmuma "Bitus Latvia" granulu ražotni, kas atrodas Cēsīs.
Lai arī granulu rūpnīcas potenciālā ražošanas jauda ir līdz septiņām tonnām granulu stundā, uzņēmums, šobrīd strādājot ar vienu presi, var saražot aptuveni 3,5 tonnas granulu stundā. Protams, ka ražošanas jaudas ir lielā mērā atkarīgas no izejmateriāla, ar kādu tiek strādāts. Eksportēta, skatoties pēdējā pusotra gada griezumā, tiek tikai neliela daļa – pāris procentu no kopējā saražotā apjoma. Pārējā daļa granulu paliek Latvijas tirgū un tiek piegādāta vietējām mājsaimniecībām apkures vajadzībām. "Tā kā granulu ražošana nav "Bitus Latvia" pamatdarbības virziens un uzņēmuma politika ir vērsta uz kvalitatīvu produktu ražošanu, granulu ražošanas apjoms ir samērā neliels," vērtē G. Bērziņš.
Skaidas no "Bitus Latvia" koka māju, logu, durvju un dārza mēbeļu ražotnēm Valmierā un Cēsīs tiek atvestas un uzkrātas noliktavā, kuras ietilpība ir aptuveni 300 tonnu. "Skaidas sajauc noteiktās proporcijās, apvienojot dažādu koku sugu izejmateriālu – pamatā priedi un egli, lai iegūtu atbilstošu mitrumu un nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku ražošanas procesu," pirmos soļus granulu ražošanā apraksta G. Bērziņš. Dažkārt tiekot piemaisītas arī dažādu cēlkoku, piemēram, ozola un sarkankoka, skaidas, kas rodas durvju un logu ražošanā. Jautāts, kādas kokskaidas ir labākās granulu ražošanai, G. Bērziņš teic, ka tā ir egle. "Tas tāpēc, ka egles koksne presēšanas procesā visefektīvāk izdala lignīnu – dabisko saistvielu, kas granulas salipina kopā gluži kā līme. Jo augstāka ir temperatūra, jo vairāk izdalās lignīns. Priedes koksnē ir aptuveni tāds pats lignīna daudzums, bet šajā koksnē ir vairākas citas ķīmiskās vielas, kas daļēji neitralizē lignīna iedarbību. Tāpēc tiem uzņēmumiem, kuri granulu ražošanā izmanto tikai priežu skaidas, ir grūtāk salipināt kopā šo izejmateriālu. Protams, ar tehnoloģiju tas ir izdarāms, bet tad krītas ražošanas efektivitāte. Un tad ir tādi "ķīmiķi", kas izdomā vēl kaut ko piemaisīt klāt. Labākajā gadījumā tiek pievienoti degoši materiāli. Piemēram, lignīns, kas pareizās proporcijās pēc būtības nav nekas slikts," skaidro G. Bērziņš, piebilstot, ka lignīna arī nedrīkst būt par daudz, jo tad granulas var sanākt pārāk cietas un kurināšanas procesā radīt tehniskas problēmas, pat salauzt kādu granulu katla mehānismu.
"Kad skaidu kravas tiek atvestas uz noliktavu, traktors tās sajauc kopā, lai iegūtu proporciju 50 pret 50. Pirms skaidas ceļo tālāk – uz dzirnavām, kur tās tiek smalki samaltas, – tiek pārbaudīts to mitrums. Lignīna saturs gan netiek mērīts, jo to nevar nomērīt," teic G. Bērziņš. Kokmateriāls, kuru "Bitus Latvia" izmanto pamatprodukcijas ražošanai, pamatā ir iegūts Baltijas valstīs – Latvijā un Igaunijā, bet nelielos apjomos tiek arī importēts no Skandināvijas – Zviedrijas un Somijas. Skaidas no noliktavas tiek padotas uz dzirnavām. "Jo smalkākas ir skaidas, jo ātrāk tās izbirs cauri, ja tās rupjākas – malšanas process notiks ilgāk," teic G. Bērziņš, norādot, ka pēc malšanas skaidu frakcijai ir jābūt aptuveni vienādai neatkarīgi no tā, kāda tā ir bijusi sākumā. Jautāts, vai dzirnavas ir svarīgākā tehnoloģiskā iekārta granulu ražošanas procesā, viņš atzīst, ka svarīgs ir katrs posms. "To varētu salīdzināt ar pulksteņa mehānismu – ja kāda zobratiņa trūkst, pulkstenis nedarbosies." Uzņēmums "Bitus Latvia" ir iegādājies Zviedrijā ražotas lietotas dzirnavas. "Tās ir ļoti vienkāršas, bet strādā ļoti efektīvi. Dzirnavu ražošanas jauda ir atkarīga no skaidām, smalkākas var samalt septiņas astoņas tonnas stundā, bet rupjākas – trīs četras tonnas," skaidro G. Bērziņš.
Tādas izskatās skaidas pirms un pēc malšanas dzirnavās; kaudzīte pa labi – pirms, kaudzīte pa kreisi – pēc.
Sasmalcinātās skaidas tiek novirzītas uz presi, kurā iegūst granulas. Sākotnēji to temperatūra ir simt grādu, tās vēl ir mīkstas un var viegli izjukt, tāpēc tiek novirzītas uz dzesētavu, kur to temperatūra samazinās līdz 30 grādiem, iegūstot nepieciešamo konsistenci, cietību un izturību. "Uzreiz granulas rokās nemaz nevar paņemt, tās ir ļoti karstas. Ja mēģinātu ar pirkstiem tās saspiest un paburzīt, to konsistence līdzinātos cietam plastilīnam," granulu sākotnējo konsistenci apraksta G. Bērziņš. Pēc atdzesēšanas no granulām tiek atsijāta smalkā frakcija, lai pakās būtu tikai veselas granulas. Ražošanas procesu uzrauga viens operators, ja viņam rodas aizdomas par izejmateriālu vai granulu kvalitāti, viņš aiznes paraugu uz laboratoriju, kurā tās tiek pārbaudītas.
Sasmalcinātās skaidas tiek novirzītas uz presi, kurā iegūst granulas. Sākotnēji to temperatūra ir simt grādu, tās vēl ir mīkstas un var viegli izjukt, tāpēc tiek novirzītas uz dzesētavu, kur to temperatūra samazinās līdz 30 grādiem, iegūstot nepieciešamo konsistenci, cietību un izturību. "Uzreiz granulas rokās nemaz nevar paņemt, tās ir ļoti karstas. Ja mēģinātu ar pirkstiem tās saspiest un paburzīt, to konsistence līdzinātos cietam plastilīnam," granulu sākotnējo konsistenci apraksta G. Bērziņš. Pēc atdzesēšanas no granulām tiek atsijāta smalkā frakcija, lai pakās būtu tikai veselas granulas. Ražošanas procesu uzrauga viens operators, ja viņam rodas aizdomas par izejmateriālu vai granulu kvalitāti, viņš aiznes paraugu uz laboratoriju, kurā tās tiek pārbaudītas.
Sasmalcinātās skaidas tiek novirzītas uz presi, kurā iegūst granulas. Sākotnēji to temperatūra ir simt grādu, tās vēl ir mīkstas un var viegli izjukt, tāpēc tiek novirzītas uz dzesētavu, kur to temperatūra samazinās līdz 30 grādiem, iegūstot nepieciešamo konsistenci, cietību un izturību. "Uzreiz granulas rokās nemaz nevar paņemt, tās ir ļoti karstas. Ja mēģinātu ar pirkstiem tās saspiest un paburzīt, to konsistence līdzinātos cietam plastilīnam," granulu sākotnējo konsistenci apraksta G. Bērziņš. Pēc atdzesēšanas no granulām tiek atsijāta smalkā frakcija, lai pakās būtu tikai veselas granulas. Ražošanas procesu uzrauga viens operators, ja viņam rodas aizdomas par izejmateriālu vai granulu kvalitāti, viņš aiznes paraugu uz laboratoriju, kurā tās tiek pārbaudītas.
"Lielāko daļu produkcijas fasējam plastmasas maisos, kas tiek sapakoti paletēs, bet daļu ar speciālu kravas automašīnu vedam izberamā veidā lielākiem patērētājiem, kuri kurina no torņiem," stāsta G. Bērziņš. Granulu maisu krāmēšanā uz paletēm ir iesaistījies arī Vācijā ražotais robots "KUKA". "Viņš jau ir gados, tomēr ir ļoti centīgs un izdarīgs, turklāt nekad nesūdzas par muguras sāpēm," smej G. Bērziņš.
Katru dienu uzņēmuma laboratorijā tiek pārbaudīta granulu kvalitāte – to mehāniskā noturība, mitruma daudzums un smalkās frakcijas klātesamība. "Mehāniskā noturība ir ļoti svarīgs parametrs, jo no tās ir atkarīgs, cik daudz no granulām nobirs smalkā frakcija transportēšanas un pārkraušanas laikā. Granulas ieber speciālā traukā un veic 500 apgriezienus. Pēc tam veic mērījumus, cik daudz no tām ir nobiris," stāsta G. Bērziņš, atzīstot, ka arī pārāk cietas granulas nav labas, jo tiek bojāti apkures katlu mehānismi. "Ja granula kaut kur iesprūst, tai ir jābūt tikai tik cietai, lai mehānisms to var salauzt. Ja tas to nespēj izdarīt, tiks bojāts mehānisms." Granulu ražotājiem nav jābūt obligāti sertificētiem, bet granulu kvalitātei ir jāatbilst vismaz ISO standartiem. Sertificētie granulu ražotāji papildus paškontrolei tiek vēl uzraudzīti no attiecīgo institūciju puses.
No brīža, kad skaidas ir nonākušas dzirnavās, līdz gatavai produkcijai – maisā safasētām granulām – paiet aptuveni piecas stundas. Vienā standarta paletē ir 65 maisi jeb 975 kilogrami granulu. Ziemas sezonā vienas privātmājas apkurināšanai ir nepieciešamas 5–10 paletes.
Lai arī granulu rūpnīcas potenciālā ražošanas jauda ir līdz septiņām tonnām granulu stundā, uzņēmums, šobrīd strādājot ar vienu presi, var saražot aptuveni 3,5 tonnas granulu stundā. Protams, ka ražošanas jaudas ir lielā mērā atkarīgas no izejmateriāla, ar kādu tiek strādāts. Eksportēta, skatoties pēdējā pusotra gada griezumā, tiek tikai neliela daļa – pāris procentu no kopējā saražotā apjoma. Pārējā daļa granulu paliek Latvijas tirgū un tiek piegādāta vietējām mājsaimniecībām apkures vajadzībām. "Tā kā granulu ražošana nav "Bitus Latvia" pamatdarbības virziens un uzņēmuma politika ir vērsta uz kvalitatīvu produktu ražošanu, granulu ražošanas apjoms ir samērā neliels," vērtē G. Bērziņš.
1 / 10
Foto: Kristīne Stepiņa un Indulis Burka / Latvijas Mediji

"Sākotnēji ražojām industriālās granulas, ko eksportējām bez fasēšanas ar kuģiem uz Dāniju. Tolaik Latvijā vēl tikai sāka veidoties granulu patēriņa kultūra, pirmos katlus sāka izgatavot Andris Lubiņš savā garāžā, vēlāk "Grandeg" ražotnē Ainažos," atceras G. Bērziņš. Šobrīd uzņēmums ražo tikai premiumklases granulas, kas paredzētas mājsaimniecību apkurei. "Šīs granulas atšķiras no industriālajām ar daudz mazāku pelnu saturu, kas var būt tikai līdz 0,7%. Jo mazāks ir pelnu saturs, jo mazāks arī piesārņojums, tātad retāk jātīra apkures katli. Mūsu ražotajās granulās ir ļoti mazs pelnu saturs, jo strādājam tikai ar ļoti kvalitatīvu izejmateriālu – tīras koksnes skaidām, pārsvarā ēveļskaidām, kas ir iegūtas kokapstrādes procesos mūsu pašu uzņēmumos," stāsta G. Bērziņš, atzīstot, ka tiem granulu ražotājiem, kuri iepērk izejmateriālu no citiem uzņēmumiem, ir ļoti grūti kontrolēt tā kvalitāti. "Granulu kvalitāti pamatā nosaka izejmateriāls," uzsver G. Bērziņš.

Sava enerģija
Sava enerģija
Foto: Latvijas Mediji

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".

Reklāma
Ieteiktie raksti
Reklāma
Tēma
Sava enerģija
Tēmturi
#apkure #apkure #aukstums #energoefektivitāte #energoresursi #ražošana #savaenerģija #sif_maf2026 #uzņēmēji
Reklāma
Turpini lasīt
Reklāma
Reklāma
SAIMNIEKS UZŅĒMĒJS
Reklāma