16 °C
Ukrainas gaisa spēki paziņojuši, ka sestdienas rītā Krievijas Kurskas apgabala virzienā notriekts Krievijas iznīcinātājs Su-35.
"Šorīt, 2025. gada 7. jūnijā, sekmīgas gaisa spēku operācijas gaitā Kurskas sektorā tika notriekts Krievijas iznīcinātājs Su-35," teikts paziņojumā.
No Krievijas puses nav saņemts oficiāls apstiprinājums šai informācijai.
"Viss normāli. Visi dzīvi," teikts Krievijas "Telegramm" kanālā "Voevoda veščajet". Šo kanālu vada Krievijas gaisa spēku aktīvie piloti.
Harkivā raķešu un dronu uzbrukumā nogalināti trīs un ievainoti vismaz 20 cilvēki
Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Harkivai ar droniem un raķetēm, nogalinot trīs un ievainojot vismaz 20 cilvēkus, paziņojušas Ukrainas amatpersonas.
Pusotras stundas laikā pilsētā nogranda vismaz 40 sprādzieni, paziņoja pilsētas mērs Ihors Terehovs. Viņš norādīja, ka tas ir spēcīgākais uzbrukums, kādu Harkiva pieredzējusi kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma.
Droni trāpījuši uzņēmumam Harkivas Kijivas rajonā, izraisot spēcīgu ugunsgrēku.
Cietušas arī dzīvojamās mājas, un pilsētā izcēlās vairāki ugunsgrēki. Viens no triecieniem bija vērsts pret deviņstāvu dzīvojamo ēku, kur aizdegušies dzīvokļi augšējos stāvos.
Krievi uz Harkivu raidījuši 53 trieciendronus, četras planējošās aviobumbas un vienu raķeti.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 995 030
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 995 030 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1120 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 10 904 tankus, 22 737 bruņutransportierus, 28 850 lielgabalus un mīnmetējus, 1410 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1181 zenītartilērijas iekārtu, 413 lidmašīnas, 337 helikopterus, 39 493 bezpilota lidaparātus, 3308 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 51 079 automobiļus un autocisternas, kā arī 3908 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
