Eiropas Komisija iesaka vēl palielināt izdevumus aizsardzībai

Eiropas Komisija nākusi klajā ar pirmā pusgada ieteikumiem dalībvalstīm – 2025. gada Eiropas semestra pavasara paketi.

Tās ietvaros analizēti galvenie ekonomiskie un sociālie izaicinājumi visā Eiropas Savienībā un sniegti politikas ieteikumi dalībvalstīm, lai tās stiprinātu konkurētspēju, labklājību un noturību.

Latvijai ieteikts palielināt kopējos aizsardzības izdevumus un gatavību saskaņā ar Eiropadomes 2025. gada 6. marta secinājumiem. Paralēli tiek prasīts ievērot neto izdevumu maksimālos pieauguma tempus, ko padome ieteikusi jau 2025. gada 21. janvārī, un vienlaikus izmantot valsts izņēmuma klauzulā paredzēto novirzi aizsardzības izdevumu palielināšanai. "Eiropas Komisija ir atbalstījusi Latvijas pieteikumu izmantot elastību ES fiskālajos noteikumos, lai ievērojami palielinātu aizsardzības izdevumus," skaidro ekonomikas un produktivitātes īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis. "Vienlaikus jāsaglabā valsts parāda ilgtspēja, tādēļ budžeta izdevumu elastība paredzēta tikai drošības stiprināšanai un tiks ierobežota līdz 1,5% no IKP katru gadu līdz 2028. gadam. Latvijas budžeta plāni ir novērtēti kā atbilstoši ES fiskālās disciplīnas noteikumiem, kas ir pozitīvs signāls investoriem, jo, neskatoties uz sarežģīto ģeopolitisko situāciju, Latvija īsteno pārdomātu budžeta politiku."

Vēl Latvijai tiek prasīts nodrošināt, lai publiskās finanses spētu absorbēt pieaugošās strukturālo izdevumu vajadzības, tostarp aizsardzības, veselības aprūpes un sociālās aizsardzības jomā; tas būtu izdarāms, piemēram, nodokļu bāzē plašāk iekļaujot avotus, kas mazāk kaitē izaugsmei, oficiālajā ekonomikā integrējot neoficiālu vai nedeklarētu darbību un novirzot izdevumus uz prioritārām jomām, kas noteiktas publisko izdevumu pārskatīšanā.

Tāpat tiek sagaidīts, ka Latvija paātrinās atveseļošanas un noturības plāna, tostarp "REPowerEU" nodaļas, īstenošanu, kā arī kohēzijas politikas programmu (ERAF, TPF, ESF+, KF) īstenošanu. EK arī mudina Latviju optimāli izmantot ES instrumentus, tostarp "InvestEU" un Eiropas stratēģisko investīciju platformas piedāvātās iespējas, lai uzlabotu konkurētspēju.

EK iesaka Latvijai samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem, kā arī uzlabot finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, tostarp – stimulējot konkurenci finanšu tirgos un veicinot publiskas aizdevumu un garantiju shēmas, lai sekmētu stratēģiski svarīgas investīcijas, sevišķi tādās jomās kā zaļā pārkārtošanās, inovāciju izvēršana un komercializācija, kā arī reģionālā attīstība. Tiek ieteikts arī veicināt privātās investīcijas pētniecībā un inovācijā, piemēram, turpinot reformas augstākās izglītības sistēmā, lai stiprinātu sadarbību starp uzņēmumiem un akadēmisko vidi.

Vēl EK ieteikumu vidū ir samazināt atkarību no fosilajām degvielām un vairot enerģētisko drošību, paātrinot atjaunīgās enerģijas, jo īpaši vēja un saules enerģijas, izvēršanu. 

Tāpat būtu nepieciešams samazināt enerģijas galapatēriņu un oglekļa intensitāti, pastiprinot energoefektivitātes pasākumus, jo īpaši ēku sektorā. Ieteikts arī paātrināt transporta, jo īpaši autotransporta, dekarbonizāciju, veicinot elektrotransportlīdzekļu ieviešanu, atjaunīgo transporta degvielu ražošanas un uzpildes izvēršanu un uzlādes infrastruktūras paplašināšanu. Latvijai vajadzētu arī sekmēt pāreju uz aprites ekonomiku, izmantojot ekoinovāciju un ilgtspējīgu resursu pārvaldības praksi.

Visbeidzot Latvijai vajadzētu novērst darbaspēka trūkumu un prasmju deficītu, īpaši zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātnes un matemātikas (STEM) jomā un citās specialitātēs, kas nepieciešamas zaļās pārkārtošanās īstenošanai, pētniecībai un digitalizācijai, kā arī sociālās un veselības aprūpes jomā, tostarp – ar prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas palīdzību, kā arī uzlabojot darba apstākļus.

Svarīgi ir arī stiprināt sociālo aizsardzību, tostarp uzlabojot vecuma pensiju adekvātumu un piekļuvi kvalitatīviem sociālajiem pakalpojumiem, jo īpaši aprūpei mājās, tomēr vienlaikus saglabāt fiskālo stabilitāti. Papildus tam EK iesaka stiprināt veselības aprūpes sistēmas pietiekamību un pieejamību, lai uzlabotu rezultātus veselības jomā, tostarp nodrošinot papildu cilvēkresursus un finanšu resursus, paplašinot valsts apmaksāto veselības pakalpojumu paketi un samazinot pacientu personīgos maksājumus.

Būtiski arī vairot sociālo un cenas ziņā pieejamu energoefektīvu mājokļu pieejamību un kvalitāti, tostarp ar renovācijas palīdzību.