Kultūrzīmju grāmatplaukts: Jaunākās nedēļas grāmatas

"Kultūrzīmes" piedāvā iknedēļas jaunāko grāmatu apskatu, kurā iekļauti dažādu Latvijas grāmatu izdevniecību jaunumi. Grāmatplauktā atrodami žanriski atšķirīgi gan Latvijas, gan ārvalstu autoru darbi, tulkojumi, proza un dzeja.

"Juris Ziemelis, Ceļā uz gaismu".

Foto: Publicitātes

"Juris Ziemelis, Ceļā uz gaismu". Sastādītāja: Anta Bergmane, palīdzot Raitim Valteram, Jānim Vēverim un Miervaldim Krimam. Mākslinieks: Indulis Martinsons. "Latvijas Mediji".

Grāmatu sastādījusi bijusī grupas "Helsinki-86" biedre un Jura Ziemeļa līdzgaitniece Anta Bergmane. Tajā publicēts gan vēstures dokumentos balstīts stāsts, gan laikabiedru esejas, gan fragmenti no Ziemeļa dienasgrāmatas un vēstules no ieslodzījuma. Izdevumu papildina fotomateriāli un citas laikmeta liecības. Jura Ziemeļa darbošanās pretošanās kustībā nebija ilgstoša, tomēr laikabiedru atmiņā paliekoša. Bērnībā kopā ar vecākiem piedzīvojis deportāciju uz Sibīriju, viņš atgriezās dzimtenē un jau 50. gadu beigās nodibināja jauniešu grupu, kas plānoja Bauskas centrā uzvilkt Latvijas karogu. 1979. gada augustā kā viens no 45 baltiešiem Ziemelis parakstīja protesta dokumentu, ko dēvē arī par "Baltijas memorandu". Grāmatas izdošanu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Frīda Makfadena, "Mājkalpotāja tevi vēro". 

Foto: Publicitātes

Frīda Makfadena, "Mājkalpotāja tevi vēro". No angļu valodas tulkojusi Renāte Kārkliņa. Vāku adaptējis Indulis Martinsons. "Latvijas Mediji".

Viņa dzīvo kaimiņos. Un viņa zina tavus noslēpumus... "Kādreiz es tīrīju citu cilvēku mājokļus, tāpēc nespēju noticēt, ka šī skaistā māja beidzot pieder man. Plaša virtuve, klusa iela, milzīgs pagalms, kur bērniem spēlēties. Mēs ar vīru gadiem krājām, lai piepildītu šo sapni. Kad jaunā kaimiņiene Sūzete uzaicina mūs vakariņās, esmu piesardzīga, taču vienlaikus apņēmības pilna sadraudzēties. Durvis atver viņas mājkalpotāja baltā priekšautā un cieši saglaustiem matiem. Es zinu, kā ir būt viņas vietā. Tomēr kaut kas viņas aukstajā skatienā uzdzen drebuļus."

Virdžīnija Lejiņa, "Reizēm. Vienmēr. Nekad".

Foto: Publicitātes

Virdžīnija Lejiņa, "Reizēm. Vienmēr. Nekad". Vāka noformējumā Zanes Zundes-Komkovas ilustrācija. Mākslinieks Jānis Esītis. "Dienas Grāmata".

TV režisores Virdžīnijas Lejiņas, Atzinības krusta virsnieces, radītie "Likteņa līdumnieki" pamatoti tiek saukti par visu laiku skatītāko daudzsēriju videofilmu Latvijā. Tandēmā ar dzīvesbiedru Jāni Lejiņu sarakstītais romāns "Straupes pilskungi" bija gaidīta daudzu seriālu un dokumentālo filmu autores debija rakstniecībā. Jaunajā romānā "Reizēm. Vienmēr. Nekad" Virdžīnija Lejiņa, apspēlējot klasiķa Marģera Zariņa frāzi: "Kur tas vējš ir aprakts un no kuras puses pūš tas suns?", prasmīgi un asredzīgi, ar krietnu devu ironijas, tomēr neslēptā mīlestībā, izceļ dienasgaismā mūsdienu Latvijas laukus, liekot lasītājam aizdomāties arī par to, kā dzīvot mūžu, kas sniegtu gandarījumu, un kā tajā atrast un nepazaudēt sevi.

Lauris Bērziņš, "Līdzdalībnieks".

Foto: Publicitātes

Lauris Bērziņš, "Līdzdalībnieks". Mākslinieks Jānis Esītis. "Dienas Grāmata".

Lauris Bērziņš (1997) ir viens no redzamākajiem savas paaudzes prozas autoriem Latvijā, publicējies "Punctum", "Strāva", "Satori", "Domuzīme", "Jaunā Gaita" un citur, saņēmis izdevuma "Avīzes Nosaukums" gada balvu kategorijā "Gada proza" u. c. "Kādā pavisam parastā Imantas blokmājā pavisam parasts puisis sāk dzīvot ar neparastu meiteni. Tā sākas šis stāsts, kurā ir vairāk līķu nekā dažlabā kriminālromānā un baismīgāka mīlestība nekā romantiskajos stāstos. Pēc izlasīšanas, ieraugot autoru, gribēsies pāriet ielas otrā pusē, lai nesanāk iekļūt viņa nākamajā grāmatā," tā par šo grāmatu saka rakstnieks Vilis Kasims. Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Anna Auziņa, "Kāpostu zupa".

Foto: Publicitātes

Anna Auziņa, "Kāpostu zupa". Redaktors: Raimonds Ķirķis. Dizains: Armands Zelčs. "Neputns".

Krājuma redaktors Raimonds Ķirķis teic, ka Annas Auziņas piektais dzejoļu krājums ir viņas iepriekšējā krājuma "Annas pūra govs" vienas medaļas otra puse. "Autorei aizvien svarīgi ir atklāt mūsdienu mātbūšanas pretrunīgo un sarežģīto emocionālo tīklojumu – ģimene, dzimta, draugi, darbs, valsts un vēsture ir viņas uzmanības centrā. Turklāt neko no tā viņa nevēlas liekulīgi mistificēt. Drīzāk iejūtīgi parādīt, cik trauslas un nepastāvīgas var būt sabiedrībā par klasiskām pieņemtas vērtības."