Senajā Grieķijā ar redīsiem tikai ārstēja plaušas, bronhus, klepu, aknas. Redīsu sula atjauno un tonizē organisma gļotādu. Savdabīgo aso garšu rada sinepju eļļa, kas ir redīsu sastāvā. Tā ir viela, kas ļoti labvēlīgi ietekmē aknu darbību.  

Bet šoreiz par redīsu kā lielisku elementu ikdienas ēdienkartē. Atšķirībā no tomāta tas somā nesaspiežas, tāpēc var droši ņemt līdzi uz darbu, un būs kraukšķīgs un atspirdzinošs graužamais. Nekas nevar būt labāks par biezpienu, kam pievienoti sagriezti redīsi. Tam piestāv arī lociņi un dilles. Lai krāsaināk un priecīgāk, uz maizītes liek redīsa ripiņu, gurķa šķēlīti, atkal redīsu un gurķi. 


Visdrošāk redīsus pirkt buntītēs ar visām lapām. Ja tās ir zaļas, stingras un kraukšķīgas, tādi būs arī redīsi.


Bērnības garšas meklējumi 


Starp citu, pavasara redīsus var droši ēst ar visām lapām. Ja redīsi tikko no pašu dobes vai tirgū pirkti, nomazgātās lapas sīki sagriež, pievieno sagrieztas dilles un lokus. Pārlej ar eļļu, kas sajaukta ar rabarberu sulu (var citronu sulu), vai ar krējumu (to atšķaida ar rūgušpienu vai kefīru). Bērnības garša! 


Vēlākie vsaras šķirņu redīsi ir asāki. Jo lielāki tie izaug, jo asāki kļūst, tad asums pāriet rūgtumā, redīsi izkurtē, un viss – sezona beigusies. Jāsēj atkal jauna partija.