Līcīša feļetons: Vai pasūtīji "Latvijas Avīzi" nākamajam gadam?

Norit Pasaules medijpratības un informācijpratības nedēļa. Tās ietvaros Valsts kanceleja sākusi ilgtermiņa projektu, atklājot platformu ziņošanai par klaju dezinformāciju, un sapasīgi Stradiņa universitātes Komunikāciju fakultāte beidzot secinājusi, cik stulbi zābaki strādā par reportieriem interneta portālos, un rīkos meistarklases žurnālistiem par vienkāršo valodu un tās pielietošanu praksē.

Egils Līcītis.

Foto: Timurs Subhankulovs / Latvijas Mediji

Ne vienmēr iedzīvotāji saprotot viņiem adresēto informāciju. Lasītāji spiesti jautāt – eu, čaļi, bet ko jūs ar to gribējāt pateikt? –, burdamies starp sarežģītām teikumu konstrukcijām ar steigā sacerētu, paviršu, grūti aptveramu tekstu rindām, kuri vēl bagātīgi laistīti ar aizguvumiem no angļu, krievu valodas un liekvārdības ūdentiņu. Protams, "delfu" orākulam, kurš īsrakstā klabina un dragā vaļā "šon paskatījos ziņās", "kačāt pravas", "nošērot", jāieborē ar borēšanu, jāiepotē ar potēšanu, kā pareizi apgaismot sabiedrību, lai tajā nevaldītu uzskats, ka viss var būt taisnība, izņemot to, kas tiek drukāts. Kas, piemēram, šonedēļ ir starp visvairāk lasītajiem materiāliem šajās vietnēs? Ēdienkartē ir mīlas romāniņi ar bēdīgu iznākumu – "Latviešu influenceres rūgto attiecību pieredze" un "Vīrs aizgāja pie citas, es noslīku alkoholā – 59gadīgās Aigas stāsts"! Tādus mazvērtīgas lasāmvielas gabalus nedrukās solīdos preses orgānos, sliktākā gadījumā tie atradīs vietu dziļā avīzes pagrabā, bet portāli tik skaita klikšķus.

Kopš daudzos namos pastkastes aizaug zirnekļtīkliem un rīta laikraksti vairs nav visvairāk gaidītie mājas viesi, jāsastopas ar skarbu dzīves īstenību. Cilvēki kļūst neizglītotāki, nezinošāki. 

Bez uzticamiem un saturīgiem izziņas avotiem sabiedrībā pieaug kopīgais dumjības procents, tiek pārrauti sakari ar realitāti. 

Patērējot interneta medijos tiražētās ziņas bez kvalitatīvas žurnālistikas profesionāļu klātbūtnes, lasītājs bieži iztiek ar skandaloziem, skaļiem, uzgāzētiem virsrakstiem, un viņam uzsprāgst smadzenes, iepazīstot garākus tekstus. Sociālo tīklu lietotāji pārsvarā dzīvo savā burbulī, pārtikdami no liesiem, vienpusīgi pasniegtiem jaunumiem, un šajā vidē notiek prātu deformācija, apstrādājot nesagatavotos sēnalupakaušus ar dziļviltojumiem, dezinformāciju un izplatot puspatiesības.

Ārsti apgalvo, ka, zūdot lasītprasmei un lasītpraksei, cilvēkos parādās veselā saprāta novirzes un garīgo saslimšanu pazīmes, sarūk māka atšķirt labu no ļauna, īstu no neīsta. Informācijas badā mērdētiem pazeminās lojalitāte valstij, nelasot rūk vārdu krājums, gadiem avīzi rokā neturējis cilvēks pāriet uz saziņu ar neartikulētām skaņām grrrh un bdddh – līdzīgi neandertālietim.

Mūsdienās melīgu vēstījumu važās var iekrist pat Romas pāvests! 

Ka cilvēkiem nepieciešams izglītošanās un apmācību process, lai neļautos tikt apvestiem ap stūri, liecina ekspremjera Krišjāņa Kariņa tukšruna par valdības atjaunošanai nepieciešamo "dinamismu", kam daudzi vieglprātīgi noticēja.

Valsts kanceleja, organizējot medijpratības apgūšanas kampaņu, pirmām kārtām vēršas pie jauniešiem, atzīstot tīņus un līdz 35 gadiem vecos par ievainojamākiem, sabojātākiem un nenoturīgākiem pret falšām ziņām. Bļem bļem mazgadīgie, apmetušies tiktokā un jūtūbā, ir viegli apmuļķojams laupījums rūdītiem manipulatoriem, kas vēlas pēc iespējas lielāku sekotāju pulku ultrakreisām, feministiskām, varavīksni atbalstošām ideoloģijām. Taču īsākais ceļš, valstij atgūstot jauno pilsoņu prātus, ir nevis šķērdēt naudu neauglīgās kampaņās, bet iedalot līdzekļus jaunatnei tradicionālās preses, piemēram, iecienītās "Latvijas Avīzes", abonēšanai. Kupons objektīva laikraksta izrakstīšanai būtu vērtīgākais ieguldījums cīņā pret tautas stulbināšanu un maldināšanu. 

Drukātajos izdevumos par žurnālistiem strādā izveicīgi zēni, kas vienā rakstāmspalvas vēzienā baltu par melnu pārtaisīs. 

Tikai presē atrodami ar īstu meistaru roku, cienījamu publicistu rakstīti artiķeļi. Laikraksts vienmēr būs uzmanīga lasītāja draugs, konsultants un sarunu biedrs. Avīzes ir uzticamākā krātuve, kurā lasīt atreferējumus par nacionāla mēroga notikumiem un smelties patiesākās ziņas, kā beigsies jūdu un vīlistiešu karš. Avīzes sniegs pilnu ainu par cenu izmaiņām tirgos un no avīzes uzzināsiet ne tikai sēņu ēdienu receptes, bet arī sprāgstvielas sastāvu, lai garāžā paša spēkiem izgatavotu ūdeņraža bumbu.