9.4 °C
Latvieši izklīduši pasaulē. Viens no Viņķeļu klana – Pēteris – ticis līdz Briselei. Augsts eirokrātu činavnieks. Darbojas pa Berlaimonta namu.
Desmit garus gadus kalpojis Kalnietei, tagad biroja vadītājs no "Attīstībai/Par" apvienības ievēlētam Latvijas eiroparlamentārim Ivaram Ijabam. Velk ģenerāllīniju nacionālo interešu atbalstam, pēta mākslīgā intelekta plašās iespējas, ikrīta piecminūtē sniedz politinformāciju deputātam un specializējas, kā uz papīra uzrakstīt pašu vellu. Zelta vērts palīgs.
Bet aizvadītajā vīkendā Pēterim Viņķelim no vakardienas diplomātu ballītes briesmīgi dunēja galvā. Tika pasēdēts kaviāra bārā "Zilā austere", un to postu, ko iepriekš veselam organismam spēj nodarīt sarkano ikru pārēšanās ar virsū bagātīgi laistītu raudzētu vīnogu sulu! Pamodies Pēteris sajutās nelāgā čujā. Pohmeļas. Būšu iemalkojis drusku par daudz, mūsu jaunais paziņa nodomāja. Pielillājos... Pag, kas tur bija? Reinvīns, silvaners, elzasietis, un vienubrīd Pēterim likās, ka daiļā kolēģe slovākiete miedz ar aci. Tika pacelta glāze uz "Renew" grupu un liberāli centrisko ideju uzvaru visā pasaulē, uz Zaļo kursu, un iedzerts par laimīgo piespēlēto iespēju atrasties Eiropas notikumu epicentrā Briselē. Pēc tam sekoja portvīna biķeris, un tas bij par smagu.
Tālāk atmiņas kļūst miglainas. Pēcis neatcerējās, vai tika dejots arī uz galda vai krists pagaldē, bet pasākums bija raibs un izdevies uz goda.
Tagad gan jušana, kā būtu saskaldīts tūkstoš molekulās. Vajadzēja atjaunoties, uzlabot sabendēto veselību.
Pēteris nolēma aiziet pēc kruasāna, radziņa un gāzētā minerālūdens. Biroja vadītājs saģērbās svētdienīgāk un neformālāk nekā parasti. Uzcirtās plandošā kreklā, vieglā vējjakā, pieglauda naktsputna dzīves radītās irokēza sasukas izspūrumu un izgāja ārā, pasaulē. Svaigā gaisā pat elpot bija vieglāk, kad pēkšņi – cik špāsīgi! – eiroparlamentārieša labā roka pazaudēja orientāciju un attapās daudzgalvaina melnūksnēju ļaužu pūļa ielenkumā. Pēci nepārredzamās masas sagrāba un grūstītu, stumdītu nesa līdzi kā straumē iekritušu baļķēnu. Viņķelis ķepurojās un spirinājās pretī, bet cilvēki stīvējās visriņķī kā mūris, nelaida vaļā, neļāva izdeldēties no sanākušo pulka.
No ellīgās kliegšanas mūsu paziņa saprata, ka atrodas Palestīnas upuru atbalsta grupas milzīga daudzuma dalībnieku gājiena vidū. Pēterim sametās karsti. Viņš norāva jupķīti, uzmeta uz rokas un pūlējās izrauties. Moins, kur esmu iekūlies! – Viņķelis izbīlī notrīsēja, – ja nu ierauga nevēlamas acis! Tas būtu kā jaunībā, krievu laikā, tikt pamanītam klauvējamies pie Stūra mājas durvīm vai vairāk uz vecuma pusi nopeilētam sēžam "Krievu traktierī" kopā ar Rezidentu no vēstniecības Antonijas ielā (tagad Rīgas adrešu galdā meklējama Ukrainas neatkarības ielā).
Pēteris izmēģinājās gan mesties līdaciņā, lai tiktu laukā no gājēju loka, gan izlavīties līšus starp tūkstoš maršējošo kāju pāriem, gan palēcienā latviešu dejas "Es izjāju prūšu zemi" rakstā – nekā. Pūlis iesūca atpakaļ.
Turklāt uzmetās zosāda no bļaujošā barbaru bara – tas bij nieks vienam bārdainam fundamentālistam vai tamlīdzīgam muhamedu balbekam pakutināt ar nazīti ribas baltās rases nespēcīgam vīrietim, kristietim Pēterim! Drošs paliek drošs, eiroparlamentārieša palīgs varoņtenorā iesaucās sev zināmos internacionālismus – Ja za mir! Free Gaza! Melnajiem priekšroka! – un piemērojās kopsolim. Ja nu manī atpazīst herētiķi, kāfiru (neticīgo) vai elementāru cūkgaļas šķiņķa cienītāju, tad, rekur, Allāha pielūdzējam, kas kāto blakus, niezēs nagi man nošņikāt galvu vai pat riekstus, – vairīdamies izpūst verdošo peregara mākoni, pamatoti sprieda Viņķelis. Un tad es nekad vairs neredzēšu dzimtenes balto bērzu birzi, Pēcim kļuva skumīgi.
Nefilmē mani! – Pēteris uzkliedza katram šurp vērstam foto–video objektīvam. Jo, no otras puses skatot, neko labu nevarēja gaidīt, ja viņu, Pēteri Viņķeli, protestējošā marša vidū ievēro priekšniecība, lasi, augsti godātais deputāts Ijabs, kurš tad jautās – kāpēc piedalījies "Hamās" ieroču uzvaras slavinošā mītiņā? Bija bail, ka demonstrantu kolonnā sazīmētu viņa ebreju draugi, bet
Pēterim notirpa kājas un dūša pavisam saskrēja papēžos, iedomājoties par Izraēļa dēlu atriebes vienību, likvidatoriem NILI, kas dibināti atmaksāt par pārinodarījumiem daudz cietušai ebreju tautai un kam redzokļi ir pat pakausī!
Īsi sakot, mūsu paziņa bija iepinies kā līnis murdā. Nogāja savu Golgātas ceļu līdz galam, solidarizējoties ar palestīniešu civiliedzīvotājiem. Ticis mājā, spilvenā noraudāja. Vēlāk soctīklos Pēteris uzrakstīja savas domas: "Nolāpīts, svētdien Briselē no metro pie Eiroparlamenta ēkas nevarēja izkāpt, neiekļūstot kadrā ar demonstrantiem. Mana nostāja – pret terorismu un par Rietumu civilizāciju!"
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
