Daļa sabiedrības vēlas sanaidot cilvēkus ar armiju, konfrontēt ar militāristiem, vainojot aizsardzības ministru, Nacionālo bruņoto spēku ģeneralitāti, Gaisa spēku pulkvežus, ka komandvadība, Latvijas teritorijā ielidojot bruņotam Krievijas trieciendronam, pārvērtušies par sālsstabiem un bijuši mīksti kā pūpēži. 

Nav notriekuši bezpilota lidaparātu, kolīdz tas pabāzis degunu centimetru aiz suverēnās valsts robežas, bet ļāvuši dronam lidot 90 kilometrus tālu iekšā mūsu zemē, līdz – špudūks! – aparāts bez detonācijas ievēlies krūmainē Gaigalavā. Pusakli būdami, bez jaudīgas novērošanas, pretgaisa aizsardzības spēki nav spējuši radaros izsekot drona lidojuma trajektorijai. Militārpersonām pārmet tautas turēšanu neziņā, rīkošanos slepenībā, nebrīdināšanu, kad taču sprāgstvielām nokrautā uzparikte varēja gāzties kurā katrā brīdī cilvēkiem uz galvas, postot īpašumu, mājvietu un laupot kailo dzīvību. Tas viss laikā, kad NASA spēj mainīt asteroīda peldēšanas maršrutu atklātā kosmosā, mēs ar gigantisku finansējumu aizsardzībai nejēdzam izrēķināties ar vienu robežpārkāpēju, šaheda tipa bezpilota gaisa planieri! Turklāt ukraiņi ik nakti notriec veselu varzu nelūgto viesu!

Jāaizstāv armijnieki no mēģinājumiem aizskart viņu pašlepnumu un parādīt kā mūjābeļus. 

Militāristi zina, ko dara, bet, esot NATO sastāvā, bieži jāsakniebj lūpas, ievērojot algoritmus un procedūras, kas ir kara noslēpums un klasificēta, publiski neizpaužama informācija.