Latviešiem (varbūt arī citām tautām) ir kāda provokatīva rotaļa, kurā dalībnieki atkārto to, ko priekšā rāda rotaļas vadītājs, – to, ko mēs parastos apstākļos nedarām, jo tas ir gan smieklīgi, gan muļķīgi, toties vairo asinīs adrenalīnu. 

Viss atkarīgs no rotaļas vadītāja. Atceroties senākas un arī jaunās vēstures notikumus, politiskās rotaļas ir vienmēr ļoti asiņainas un pazemojošas. Oktobra apvērsumā rotaļu vadīja Ļeņins, vēlāk turpināja Staļins, pirms Otrā pasaules kara – Hitlers ar draudziņiem, bet tagad – Putins ar domubiedriem visā pasaulē. Tie, kas no šādas rotaļas izstājas, kļūst par ienaidniekiem.

Es šajā gadumijā, kad vairs nav skaidrības, kas īsti pasaulē notiek, lasīju ģeniālā austriešu rakstnieka Stefana Cveiga pētījumu par nepārspējamo manipulatoru Žozefu Fušē, kurš, pats palikdams ēnā, gāza daudzus franču revolūcijas vadoņus, Robespjēru ieskaitot, un beidzot pat pašu Napoleonu. 

Ļaunatminīgais vīriņš, brīvs no sirdsapziņas jēdziena, spēja kā šahā izrēķināt daudzus gājienus uz priekšu. No viņa visi baidījās, pieglaimojās un paklausīja.