"Tieši šīs direktīvas ir tā Eiropas pletne, kas ir likusi mūsu ministriju cilvēkiem tagad beidzot saņemties un izdarīt to, kas netika izdarīts nacionālā līmenī," uzskata EP kandidāte Pinto. "Eiropas līmenī risināti jautājumi palīdz mums virzīties uz priekšu daudz ātrāk. Mēs nevaram teikt, ka Eiropai nav nekādas teikšanas sociālajās lietās, tieši otrādi. Un arī cilvēki to sagaida – mēs redzam, ka trīs ceturtdaļas eiropiešu prasa, ka Eiropai beidzot jāuzņemas līderība arī tieši sociālajā jomā."
"Nekur citur pasaulē es neesmu redzējusi, ka aptiekās ir ātro kredītu reklāmas, lai cilvēki varētu vispār atļauties iegādāties medikamentus," teic Pinto,
piebilstot, ka tās lielā mērā ir arī mūsu politiskās izvēles sekas. "Līdzšinējā politika nav likusi veselību, izglītību un sociālo drošību vērtību priekšplānā."
Nejūtas sadzirdēti
Zināmu vilšanos Latvijas politikas veidotājos atzīst arī biedrības "Cerību spārni" vadītāja. Viļķina skaidro, ka jau gadiem vērsusies ministrijā un pie politiķiem ar ierosinājumu veidot valstī sociālo sistēmu. Tomēr šajā jomā aizvien runājam par daudz un dažādām detaļām, nespējot saredzēt lielo bildi.
"Diemžēl ir situācijas, kad uzsākam kādu aktivitāti sadarbībā ar kādu no ministrijas parlamentārajiem sekretāriem, bet tas nav ilgstoši, jo ministri mainās, parlamentārie sekretāri mainās," viņa secina.
Viņas kolēģe Vītola uzskata, ka nacionālajā līmenī lielāka vērība jāveltī tam, ko piedāvā Eiropa, un jāpalīdz to novadīt tālāk līdz reģioniem:
"Lielā mērā tās ir arī tādas brīvprātīgas iniciatīvas, un, ja uz vietas nav tā entuziasta, kas iet pa priekšu, tad droši vien, ka daudz kas tā arī paliek plauktiņos."
"No vienas puses, mēs visi priecājamies par tiem labumiem, ko sniedz kādas Eiropas līmenī sakārtotas lietas, vienlaikus zemnieki lamā Eiropu par pārlieku birokratizāciju," atzīmē Viļums. Viņaprāt, arī runājot par attīstību sociālajā jomā, savstarpēji jāsasaista gan Eiropas līmenis, gan nacionālais un vietējais līmenis.
"Citādi jau demokrātijā nenotiek. Mēs varam cerēt, ka viens ministrs vai viens Eiropas Parlamenta deputāts to visu tagad sakārtos. Nē, tas ir kopīgs process, tā ir pilsoniska sabiedrība," piebilst "Apvienotā saraksta" politiķis.
"Tas, ka mēs neesam būtiskāk pietuvojušies Eiropas vidējam labklājības līmenim, kā mums to rāda kaimiņi lietuvieši un igauņi, ir ļoti lielā mērā mūsu pašu politisko lēmumu iznākums," rezumē Ijabs. "Mēs atpaliekam, nu jau tās šķēres veidojas pietiekami lielas. Un tas ir jautājums, kā mēs izturamies pret savu darbaspēku, kā mēs izturamies pret savu augstāko izglītību un citām lietām, kuras ir svarīgas, lai to starpību mazinātu."
Vienlaikus pašreizējais EP deputāts atzīst, ka nevar panākt iekļaujošu sabiedrību, ja tā būs tikai valsts politika: "Ir nepieciešama solidāra attieksme, ir nepieciešama, protams, arī uzņēmēju klātbūtne, lai arī viņi būtu motivēti."
"Ir ļoti svarīgi izcelt to, ka sociālā drošība ir vismaz tikpat nozīmīga kā mūsu valsts kopējā drošība. Un
mana vīzija par Eiropu ir tāda, ka, ja NATO 5. pants mūs sargā militāri, tad tikpat lielā mērā Eiropas Savienībai ir jāsargā mūsu drošība sociālajā ziņā," piebilst Pinto.
Kopumā vērtējot, diskusija bija bagāta ar vēlamības izteiksmi – kam būtu jābūt un kas nebūtu pieļaujams. Tiesa, pie šādas toņkārtas Latvijas politiķu retorikā jau pierasts, kad runa ir par labklājības tēmām. Vienlaikus realitāte ir, ka Latvijā ienākumu nevienlīdzība plok ļoti negribīgi, bet kaimiņi šajā izturības ceļā no mums atraujas aizvien prāvāku gabalu.
Vēlētājiem tā ir kārtējā zīme stingri prasīt no politiķiem sociāli atbildīgāku politiku. Lai arī ģeopolitiskie izaicinājumi valsts pastāvēšanai šobrīd šķiet izšķirīgi, arī labklājīgas sabiedrības veidošana ir valsts ilgtspējas jautājums.
Kādi konkrēti EP kandidātu solījumi izskanēja diskusijā?
- Virzīt iniciatīvu par vienotiem ES minimālās pensijas aprēķina principiem.
- Rosināt mehānismus ES ārējās robežas reģionu iedzīvotāju, īpaši daudzbērnu ģimeņu atbalstam.
- Veidot studentu apmaiņas platformas "Erasmus" līdztiesības programmu, piešķirot papildu stipendijas mazāk nodrošinātiem jauniešiem.
- Ieviest neapmaksātu prakšu aizliegumu Eiropā.
Eksperta viedoklis: Lai mums visiem ir cilvēka cienīga iztikšana
Dr. med. Ieva Reine, Rīgas Stradiņa universitātes un Upsalas Universitātes vadošā pētniece: "Mēs tik daudz runājam par segregāciju – vertikālu un horizontālu. Un mēs cīnāmies savā starpā par dažādiem sektoriem, kurš nopelnīs vairāk un vai tas ir vienlīdzīgi un līdztiesīgi. Bet patiesībā runa jau nav par to, kurš pelna vairāk, bet par to, lai mums visiem ir cilvēka cienīga iztikšana. Lai mēs varam realizēt savu potenciālu. Lai mēs varētu iekļauties Eiropas kopējā vidē un varētu dzīvot līdztiesīgi, kā pārējā Eiropa. Un tas ir mūsu politiķu uzdevums, lai mēs neizkristu no šīs aprites.
Bieži vien tā lielākā problēma mūsu sabiedrībā ir saistīta ar to, ka mēs esam diezgan sasaistīti mūsu domāšanā. Mēs bieži vien pat nespējam pieļaut citādu dzīves stilu, dzīves situāciju. Bieži vien mēs esam stagnējuši savā dzīves pieredzē, kas neļauj vai kavē mums pieņemt dažādus jaunākus modeļus, lai atvieglotu situāciju cilvēkiem gan ar īpašām vajadzībām, gan cilvēkiem, kuri jau ir nonākuši vecāka gadagājuma posmā. Un pētījumi arī pierāda – jo atvērtāki, atklātāki mēs būsim par mūsu problēmām un vajadzībām, jo lielāka iespēja, ka mēs arī spēsim piedāvāt iekļaujošākas sabiedrības modeļus."
Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība, izmantojot Eiropas Parlamenta dotāciju programmu komunikācijas jomā. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autoru personīgos uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Parlaments nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.
#BalsojamEiropā