Lielbritānijas, Oksfordas Universitātes Reitera Žurnālistikas studiju institūta pētījums "Digital News Report" liecina, ka pasaulē aizvien mazāk cilvēku interesējas par ziņu jaunumiem, jo uzskata tos par garlaicīgiem un tādiem, kas izraisa depresiju.
Aptaujā, kas veikta šī gada janvārī/februārī, piedalījās 95 tūkstoši respondentu no 47 pasaules valstīm; Baltijas valstis aptauja neskāra. 39% jeb četri no katriem desmit respondentiem atzinās, ka apzināti vairās no jaunāko ziņu skatīšanās, klausīšanās vai lasīšanas. Tas ir augstākais līdz šim fiksētais līmenis. 2017. gadā tie bija 29%. Pētījuma autoru ieskatā cilvēki vēlas distancēties no ziņu plūsmas karu dēļ Ukrainā un Tuvajos Austrumos.
To īpatsvars, kas ļoti rūpīgi seko līdzi ziņām, pasaulē samazinājies no 63% 2017. gadā uz 46% tagad.
Un tas vēl, ņemot vērā, ka vairākās valstīs, tostarp ASV, lokālā interese par ziņām ir augusi prezidenta un citu vēlēšanu dēļ. Lielbritānijā interese par ziņām kopš 2015. gada samazinājusies teju uz pusi. "Ziņu dienaskārtība pēdējos gados ir bijusi īpaši sarežģīta. Ir bijusi pandēmija un kari, tāpēc tā ir tīri dabiska reakcija, ka cilvēki novēršas no ziņām, lai pasargātu savu garīgo veselību vai lai vienkārši turpinātu savu dzīvi," raidītājam BBC atzinis viens no pētījuma autoriem Niks Ņūmens. Ņūmens arī pieņēma, ka cilvēki norobežojas, jo jūtas "bezspēcīgi" notiekošo kā ietekmēt. Tomēr kopumā uzticība masu mediju sniegtajām ziņām saglabājusies vidēji nemainīga – ap 40%, kamēr Somijā tā ir pat 75%.
Kopējā tendence ir internetā videoformāta pieejamo ziņu sižetu aizvien lielāka popularitāte, īpaši jaunatnes vidū.
TV un drukāto plašsaziņas līdzekļu auditorija pēdējo desmit gadu laikā strauji samazinās, toties svarīgakas ziņu nodošanai kļūst sociālo tīklu platformas "Facebook", arī "YouTube", "X" un "WhatsApp". Uzplaukumu piedzīvo "TikTok" ziņu "rullīši". Vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem jaunumus no tiem globāli smeļas 23% aptaujāto.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
-4.8 °C








































































































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)









