5.4 °C
Šomēnes tika atklāta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas jaunā ēka. Tajā katru dienu veselības aprūpes pakalpojumus varēs saņemt vairāk nekā 1000 bērnu. Ēka, kas uzbūvēta un aprīkota nepilnu divu gadu laikā, izmaksājusi 28,4 miljonus eiro. Tajā izvietots Ambulatorais centrs un Neatliekamās medicīnas centrs.
Ambulatorā veselības centra simbols un atpazīstamības zīme būs oranžais briedis, kura attēls arī redzams daudzviet zīmējumos telpās uz sienām. No 9. oktobra jaunajās telpās pacientus sāks uzņemt Neatliekamās medicīnas centra darbinieki. Šī centra simbols – zilā dzērve. "Arī vide palīdz veseļoties. Maziem bērniem visur un vienmēr, arī slimnīcā, vajadzīga sava rotaļu pasaule, tāpēc uz sienām ir aizraujoši stāsti, ko veidoja uzņēmums "H2E"," vēsta slimnīcas pārstāvji.
Projektējot un būvējot jauno ēku, īpaša uzmanība pievērsta epidemioloģiskās drošības nodrošināšanai, informē slimnīca. Gan Ambulatorajā veselības centrā, gan Neatliekamās medicīnas centrā ir integrēta ne tikai jauna pieeja pacientu apkalpošanā, bet arī jaunas iekārtas un izmeklējumu iespējas. "Mērķtiecīgi attīstām ārstniecības procesu tā, lai nepieciešamība palikt slimnīcā mazinātos," norāda Bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols.
Ambulatorā veselības centra vadītāja Irina Ošeniece uzsver, ka nozīmīgs ieguvums ir daudz vienkāršāks pacienta ceļš Bērnu slimnīcā, ierodoties uz ambulatoru konsultāciju vai izmeklējumu. Jaunajā ēkā centram, kas izvietojies vairāk nekā 5000 kvadrātmetru platībā, ir vienota reģistratūra, 84 telpas vizītēm, procedūrām un izmeklējumiem, mūsdienīga konsīliju telpa ārstiem, kā arī rotaļu un atpūtas zonas pacientiem.
Neatliekamās medicīnas centram ir plašas, epidemioloģiski drošas telpas vairāk nekā 2500 kvadrātmetru platībā, atsevišķa ieeja un divas reģistratūras, kas dod iespēju nodalīt pacientu plūsmas. Pacientiem, kuriem būs jāpaliek centrā kādu laiku, nodrošinātas vienvietīgas palātas.
Kopējais projekta finansējums ir 28 419 800 eiro. No tā 10 319 800 eiro finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Tostarp 16 000 000 eiro ir Eiropas Savienības Atveseļošanās fonda finansējums. Papildu 2 100 000 eiro atvēlēti ēkas aprīkošanai. Savu ieguldījumu devuši arī ziedotāji.
Būvprojekta autors ir Mārtiņš Ošāns. Projektu īstenojuši SIA "Mark arhitekti". Uzraudzības darbus veikuši SIA "P.M.G", galvenais būvuzņēmējs ir SIA "Arčers".
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
