Režisores Ilzes Kungas-Melgailes vēsturiskā drāma "Mana brīvība" simboliski televīzijas pirmizrādi piedzīvos Latvijas Neatkarības dienā 4. maijā LTV1. Filma vēsta par atmodas laika politiskajām norisēm Latvijā, kurās nozīmīga loma bija poļu izcelsmes politiķei Alīcijai (prototips Itai Kozakevičai).

"Mana brīvība" tapa vairāk nekā divus gadus, filmēšanas laukumā saskaroties arī ar pandēmijas ierobežojumiem, taču vēl pirms pirmizrādes pērnā gada 30. septembrī Nacionālā kino centra ekspertu komisija to jau bija izvirzījusi ASV kinoakadēmijas "Oskara" balvas konkurencei. Lai gan Nacionālo kino balvu pati filma nesaņēma, toties ar "Lielo Kristapu" tika godalgots otrā plāna aktieris Dariuss Meškausks un labākā aktrise Ērika Eglija-Grāvele, kuru aicināju atskatīties uz "Manas brīvības" filmēšanas laiku, kad vēsturiskā konteksta vārdā viņa piedzīvoja iespaidīgas vizuālās pārvērtības.

Daudzas skaistas meitenes bērnībā sapņo kļūt par aktrisēm, vai tā bija arī ar tevi?

Jā, sapnis par aktiera profesiju man bija jau no bērnības. Skatuve ļoti vilināja, un es meklēju dažādus konkursus, kuros piedalīties. Sākumā tie bija saistīti ar dziedāšanu. Taču, dzīvojot dzimtajā Liepājā un strādājot Rokkafejnīcā par viesmīli, domāju, ka iestāties kādā aktieru skolā ir nereāli un tā var notikt tikai ārzemēs (smejas).

Ērika Eglija-Grāvele: Tomēr caur konkursiem aizlauzos līdz Rīgai, kur ir daudz vairāk iespēju un atliek vai nu tās izmantot, vai neizmantot. Atskatoties atpakaļ, varu teikt, ka nenobijos un drosmīgi izmantoju visas iespējas, kas man pavērās. Visādi ir gājis, līdz nonācu Dailes teātrī, bet te nu es esmu. Priecājos par šo sevis meklēšanas un pierādīšanas procesu, kaut būtu gribējusi, lai viss notiktu ātrāk. Bet labāk vēlāk nekā nekad.