9.2 °C
Atskatāmies uz aizvadīto nedēļu, izceļam spilgtākos cilvēkus, darījumus, notikumus un neizdarības - prezidentu kandidāti, Eirovīzija, Ušakovs, sašķidrinātās dabasgāzes termināļa (LNG) būvniecība u.c.
Cilvēks. "Jaunā Vienotība" izvelk savu trumpi
Diasporas aktīvistes Elīnas Pinto parādīšanās Valsts prezidenta kandidātu sarakstā ir diezgan negaidīta, savukārt to nevar teikt par ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. Šķiet, "Jaunā Vienotība" viņu jau sen apsvērusi kā rezerves variantu (bet patiesībā – īsto kandidātu), ja pirmās vēlēšanas beigtos bez rezultāta, bet Egila Levita lēmums nekandidēt šo scenāriju paātrinājis. Tiesa, gaisā virmojuši arī citi "JV" politiķu vārdi – bijušais valdības vadītājs, tagad Eiropas komisārs Valdis Dombrovskis un Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete. Salīdzinot ar abiem, Rinkēvičam ir būtiskas priekšrocības – viņš visus pēdējos gadus bijis Latvijas politikā un labi zina tās "virtuvi", tostarp orientējas partiju savstarpējās attiecībās. Par to liecina arī kāda epizode valdības veidošanas procesā pēc 14. Saeimas vēlēšanām, kad vienā no tikšanās reizēm premjera kandidāts un sarunu vadītājs Krišjānis Kariņš sadusmojies un pametis telpu. Sanāksmes vadību esot pārņēmis Rinkēvičs, un vairāki tikšanās dalībnieki vēlāk atzina, ka viņa vadībā sarunas jau bijušas draudzīgākas un lietišķākas.
Jāatgādina, ka Saeimas vēlēšanās tieši Rinkēvičs bija plusiņu rekordists (35 072), nedaudz apsteidzot Kariņu, kurš gan kandidēja citā apgabalā.
Pašreizējais ārlietu ministrs nereti piesaukts arī kā iespējamais Ministru prezidents, tomēr skaidrs, ka tas viņam nozīmētu ievērojamu līdzšinējā profila maiņu, kamēr Valsts prezidenta amats savā ziņā ļauj turpināt to pašu, ko viņš jau darījis līdz šim, tikai citā līmenī. Lielāki jautājumi ir par politisko fonu – vai tas būs korekti, ja "Jaunā Vienotība" sev paņem gan premjera, gan prezidenta amatus? Vēl kutelīgāks ir jautājums par Zaļo un zemnieku savienības balsīm, kuras ļoti būtu vajadzīgas Rinkēviča ievēlēšanai. Iepriekš "JV" stingri norobežojusies no ZZS, un neviens cits kā pats Rinkēvičs intervijā Latvijas Radio pērn uzsvēra: "Nevaram sadarboties ar ZZS, ja šī partija turpina turēties pie Lemberga." Redzēs, vai tagad uz to tiks pievērtas acis.
Vilšanās. "Eirovīzijas lāsts" turpinās
Neraugoties uz piesardzīgajām cerībām, Latvijas pārstāvji – grupa "Sudden Lights" ar šūpuļdziesmu "Aijā" – tomēr neiekļuva starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā, turpinot mūsu valsts jau sešus gadus ilgstošo neveiksmju sēriju. Lai gan daudziem Latvijas skatītājiem, pat tiem, kurus grūti nosaukt par "Sudden Lights" faniem, bija žēl par šādu iznākumu, jo grupa uzstājās skaisti, izjusti, tīri un godam nesa Latvijas vārdu pasaulē, tas bija prognozējams – vērtētāji un arī bukmeikeri pirms uzstāšanās nedeva daudz cerību. Latvija ar 34 punktiem pirmajā pusfinālā ierindojās 11. vietā. Līdz 10. vietai, kas ļautu kvalificēties finālam, pietrūka pavisam nedaudz – 4 punkti. Izskan pieņēmumi, ka Latvijai gadījās uzstāties spēcīgākajā pusfinālā starp tādiem pretiniekiem kā Zviedrija – tās pārstāve Loreen ar dziesmu "Tatoo" finālā arī uzvarēja – un Somija, kas ieguva otro vietu. Igaunija un Lietuva, startējot otrā pusfinālā, tika finālā, iegūstot attiecīgi 8. un 11. vietu.
Daži sprieda – varbūt tiešām "Sudden Lights" dziesma, iztiekot bez dārgas scenogrāfijas un īpašiem specefektiem, bija "Eirovīzijai par labu"? Noskatoties finālistu vairākumu, šāds jautājums tiešām varēja rasties.
Maestro Raimonds Pauls ir ieteicis Latvijai gadu iepauzēt un mainīt nacionālās atlases kontekstu. Arī, piemēram, mūzikas izdevējs un komponists Guntars Račs uzskata, ka dziesmai nav bijis izredžu iekļūt finālā un ka nacionālās atlases konkurss "Supernova" ir sevi izsmēlis un būtu jāmaina.
Taču, domājot par mūziķu dalības "Eirovīzijas" pusfinālos ietekmi uz viņu radošo karjeru un Latvijas mūzikas eksportu kopumā, – viņi tomēr tiek starptautiski pamanīti, un arī vietējā atpazīstamība ir garantēta. Lai gan par šo tēmu vieta būtu nopietnākai analīzei, šķiet, ka vismaz no tāda viedokļa ir taisnība "Sudden Lights", kuri, Eirovīzijas faniem atvainojoties par neveiksmi, aicināja Latvijas mūziķus nemest plinti krūmos un šogad pieteikt savas dziesmas Eirovīzijas konkursa nacionālajai atlasei "Supernova", lai tas ledus beidzot sakustētos.
Darījums. Vienojas par termināli
Kamēr Latvijā joprojām tiek lauzti šķēpi par sašķidrinātās dabasgāzes termināļa (LNG) būvniecību Skultē, Latvija un Igaunija parakstījusi saprašanās memorandu par sadarbību kopīgai Paldisku LNG izmantošanai. Paldiskos izbūvētais rezerves sašķidrinātās dabasgāzes terminālis, kas nesen nonācis pilnā Igaunijas valsts kontrolē, sniedz iespēju ātri reaģēt uz dabasgāzes patēriņa svārstībām. Memorands paredz izveidot Latvijas un Igaunijas sadarbības ietvaru kopīgai peldošās uzglabāšanas un regazifikācijas iekārtas fraktēšanai, kā arī Paldisku ostas iekārtas (piestātnes) un krasta gāzes infrastruktūras apsaimniekošanai dabasgāzes piegādes krīzes gadījumos.
Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) šā gada aprīlī uzsāka sarunas ar Igaunijas Klimata ministriju par sadarbību kopīgai Paldisku sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izmantošanai. Tikmēr Skultes LNG termināļa attīstītāji šobrīd runājot ar jaunu investoru, kurš būtu gatavs to attīstīt uz komerciāliem pamatiem, tomēr par to ir ļoti daudz neskaidrību un šaubu.
Diskusijas par sašķidrinātās dabasgāzes termināļa infrastruktūras attīstību Latvijā sākās jau pirms dabasgāzes tirgus satricinājumiem 2021. gada nogalē, kā arī 2022. gadā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Šajā laikā būtiski ir mainījies reģiona dabasgāzes sistēmas konteksts – 2022. gadā darbību sāka Lietuvas un Polijas starpsavienojums, 2022. gada nogalē darbu sāka Inkoo terminālis Somijā, un 2022. gada laikā tika izbūvēta LNG piestātne Paldiskos. Ar šādu reģiona sašķidrinātās dabasgāzes tīklu Latvijai tiek nodrošināta infrastruktūras pieejamība.
Aizdomas. Vai Ušakovs saņēma kukuļus?
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosinājis Ģenerālprokuratūrai apsūdzēt bijušo Rīgas mēru Nilu Ušakovu ("Saskaņa"), viņa toreizējo vietnieku Andri Ameriku ("Gods kalpot Rīgai"), Rīgas domes Satiksmes departamenta kādreizējo vadītāju Emīlu Jakrinu, "Rīgas satiksmes" bijušo vadītāju Leonu Bemhenu, kā arī A. Amerika kādreizējo partijas biedru Aleksandru Brandavu lietā par aptuveni desmit miljonu eiro zaudējumu radīšanu Rīgas pašvaldībai un tās kapitālsabiedrībai.
Runa ir par kriminālprocesu, kurā KNAB ir guvis pierādījumus, ka četras bijušās Rīgas domes (RD) un RD kapitālsabiedrības amatpersonas, kā arī viena fiziska persona radījušas minibusu pasažieru pārvadājumu sabiedrībai RMS ienākumus, kuru daļa bija atmaksājama kā regulārs kukulis skaidrā naudā, informē KNAB.
KNAB izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecinot, ka Ušakovs un Ameriks, izmantojot savu kā pašvaldības vadošo amatpersonu dienesta stāvokli, pieprasījuši no fiziskas personas – minibusu pārvadātāja RMS pastarpinātā īpašnieka – kukuli lielā apmērā.
KNAB uzskata, ka Ušakovs, A. Ameriks un minibusu uzņēmuma pastarpinātais īpašnieks A. Brandavs vienojušies par nepieciešamajām darbībām, lai īstenotu kukuļošanu – proti, tādu izmaiņu radīšanu normatīvajos aktos, lai RMS varētu saņemt no Rīgas domes caur tai piederošo uzņēmumu "Rīgas satiksme" maksājumus par pasažieru ar braukšanas maksas atvieglojumiem pārvadāšanu,
priekšsēdētājam un viņa vietniekam. Lai panāktu vajadzīgos grozījumus normatīvajos aktos, divas citas amatpersonas – attiecīgi Jakrins un Bemhens – sagatavojušas un sniegušas lēmumpieņēmējiem nepatiesu informāciju par braukšanas maksas atvieglojumu piešķiršanas pamatotību un ietekmi uz pašvaldības un tās kapitālsabiedrības saimnieciskajām interesēm.
Kādreizējais Rīgas mērs Ušakovs apsūdzības par desmit miljonu eiro zaudējumu radīšanu Rīgas pašvaldībai sauc par politiski motivētām. Viņš norāda, ka "šī domes lēmuma rezultātā pensionāri un skolēni varēja izmantot bezmaksas visāda veida sabiedrisko transportu Rīgā – sākot ar tramvajiem un beidzot ar mikroautobusiem", uzsver politiķis. Nav izslēgts, Ušakovam taisnība, ja vien nebūtu viena nianse – KNAB savās apsūdzībās ir minējis vārdu "kukulis", un par to Ušakovs nesaka ne vārda. Ja nonāks līdz Ušakova un Amerika izdošanai kriminālvajāšanai, tad tam būs nepieciešams Eiropas Parlamenta lēmums, jo abi ir EP deputāti.
Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Anita Bormane, Olafs Zvejnieks, Kristīne Stepiņa.
