"Latvijas Avīze" vietējo pavadībā dodas uz austrumu pierobežu. Cik droši viņi jūtas pie Krievijas caurās robežas?

Pēc tam kad Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 8. augustā apmeklēja Latvijas austrumu robežu un secināja, ka ir "nepiedodami lēna vilcināšanās ar mūsu valsts austrumu robežas izbūvi" un "diemžēl esam aizkontrolējušies tik tālu, ka visi darbi apturēti, visi tagad baidās no kriminālprocesiem kriminālprocesu galā", jaunumus saistībā ar austrumu robežu dzirdam katru jaunu dienu.

Valstsvīri, amatpersonas apsver versijas Baltijas valstu un Polijas robežas ar Krieviju un Baltkrieviju slēgt pavisam, savukārt robežsardzes daļas daudzviet pastiprinātas ar armijas vienībām, jo atkal pieaugusi nelegālo bēgļu plūsma no Baltkrievijas, tie kļuvuši daudz agresīvāki nekā iepriekš. Latvijā īsi pirms valdības demisijas par kaut kādu rosību robežas infrastruktūras izbūves atsākšanā pārtrauktajās vietās vismaz sāka runāt.

Lielākā uzmanība hibrīdkara un "Vagner" kaujinieku iespējamo provokāciju dēļ šobrīd pievērsta Baltkrievijas robežai. Bet kā cilvēki dzīvo un cik droši jūtas pie caurās Krievijas robežas? To noskaidrot "Latvijas Avīze" devās uz Balvu novada Šķilbēnu pagastu – ciemiem un teritoriju pašā pierobežā. Šovasar publiski kļuva zināms, ka ar infrastruktūru salīdzinoši labāka situācija esot uz Baltkrievijas robežas, kur žogu un dežūrceļu būvniecība notiek. Šoruden no plānotajiem žoga 173 kilometriem pabeigt plānots 85 kilometrus, izbūvēt pilnībā – līdz nākamā gada rudenim.