-6 °C
Jaunajā mācību gadā Aizkraukles novada sporta skolas audzēkņu vecāku līdzmaksājums dubultosies.
Iepriekšējo piecu eiro vietā turpmāk noteikta mēneša maksa 10 eiro apmērā. Ar nelielām korekcijām saglabājusies atvieglojumu sistēma, kas attiecas uz noteiktām sabiedrības grupām, ziņo avīze "Staburags".
Aizkraukles novada domes apstiprinātie grozījumi saistošajos noteikumos paredzot mēneša līdzmaksājuma paaugstināšanu profesionālās ievirzes sporta izglītības programmās. Tie arī paredzot atcelt vairākus atvieglojumus līdzmaksājumam par augstiem sasniegumiem konkursos, skatēs un sacensībās, jo šie izglītojamie saņemot naudas balvas mācību gada noslēgumā.
Diskutējot par līdzmaksājuma paaugstināšanu, raisījušās diskusijas, vai sporta skolas apmeklēšanai vispār nepieciešams noteikt vecāku līdzmaksājumu – vajadzētu maksimāli piesaistīt bērnus un dot viņiem iespēju sportot.
Taču domes deputāts Dāvis Kalniņš, kurš ir arī sporta skolas treneris, domes sēdē dalījies ar saviem novērojumiem, kuros ir redzams paradokss – ja sporta skola esot bez maksas, audzēkņi to neuztver nopietni.
Veicot līdzmaksājumu, attieksme esot labāka, audzēkņiem parādās stimuls un treniņu darbs notiekot kvalitatīvāk.
Arī darba grupa, kurā ietilpa profesionālās ievirzes iestāžu vadītāji, nonākusi pie secinājuma, ka līdzmaksājumam esot disciplinējoša ietekme. Neapstiprinājušās arī iepriekš izskanējušās bažas, ka līdzmaksājuma ieviešanas dēļ sporta skolā samazināsies audzēkņu skaits. No Aizkraukles novada sporta skolas līdzmaksājuma maksas 100% apmērā arī turpmāk būs atbrīvotas izglītojamās personas ar invaliditāti, bārenis vai bez vecāku gādības palicis bērns, kā arī izglītojamais no ģimenes, kurai piešķirts trūcīgās ģimenes statuss vai ir no daudzbērnu ģimenes. Līdzmaksājuma maksa 50% apmērā pienākas audzēkņiem ar maznodrošinātas ģimenes statusu, un tādu pašu atlaidi var saņemt, ja sporta skolā mācās vismaz divi bērni no vienas ģimenes.
Publikācija tapusi projektā "Mans pagasts, mana pilsēta", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
